Paplašinātā meklēšana

‡ àizpãtaruôt,

1) Gebete herleiernd (besprechend) beseitigen (fortschaffen, entfernen):
a. zuobu sāpes;

2) Gebete herleiernd (eine Gardinenpredigt haltend) betäuben:
a. kam ausis Schnehpeln;

3) Gebete herleiernd (scheltend, räsonnierend) weggehen.
Refl. -tiês Bauske, = ‡ àizpãtaruôt 3.

Avots: EH I, 41

‡ àizvantaruôt, taumelnd (wackelnd) und mit Geräusch hin-, weggehen Grünw.

Avots: EH I, 61

appãtaruôt līķus, Leichenreden lesen Konv. ² 2213.

Avots: ME I, 110

apstaruôt, tr., bestrahlen: apstaruôts skats, erleuchteter, tiefer Blick Vēr. II, 281.

Avots: ME I, 125

atstaruôt: visu siltumu... cenšuos atkal citiem a. Fr. Adamovičs Rudens ziedi 103.

Avots: EH I, 171

atstaruôt, tr., u. intr., Strahlen zurückwerfen, reflektieren, erglänzen: gaiss atstaruo gaismas starus Astr. 8. dievs duod manam mūžiņam ze̦lta staruos atstaruot BW. 18135, 6. Refl. -tiês, zurückgeworfen werden (von Strahlen) Astr. 9.

Avots: ME I, 197

ìestaruôt, tr., hineinstrahlen, strahlend in etwas hervorbringen: tumšajā luodziņā kuŗā uzvandītas uogles iestaruoja sārtu laukumu Alm. Refl. - tiês, aufleuchten, ergänzen: acīs iestaruojās dusmu zibens.

Avots: ME II, 72

izstaruôt, tr., ausstrahlen: zvaigznes izstaruoja trīcuošu gaismu Vēr. II, 445. mīlestība, kuo Annas acis izstaruoja Stari II, 348.

Avots: ME I, 805

‡ ļe̦taruôt (?) Schwitten "unnütz sprechen".

Avots: EH I, 772

‡ meĩstaruôt Dunika u. a., refl. -tiês Frauenb., = meĩsterêt: kas te meistaruojies gar atslē̦gu? nevar vairs atslēgt.

Avots: EH I, 796

nùopãtaruôt,

[1) die Andacht
(pātari) beenden: tu varēsi vē̦lāk ieiet paskatīties, kad būs nuopātaruots ..., - tad pie nelaiķa nebūs daudz cilvē̦ku Janš. Dzimtene IV, 177];

2) tr., abkanzeln:
es viņu krietni nuopātaruoju Grünh.

Avots: ME II, 827

nùovantaruôtiês,

3): sich herumtreiben -
auch (mit añ) Nötk.

Avots: EH II, 105

nùovantaruôtiês,

1) = nuovantarêtiês: skuķis palēcās aiz prieka, ka grīda salīguojās un piena puodi nuovantaruojās Jaun. dr. 1902;

[2) = nùovantarāties Neu-Wohlfahrt, Grünwald (auch in der aktiven Form);

3) "sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben"
Kursiten, ("mit añ") Autz, Grünh., Segew.; "sich ohne Erfolg abmühen" Lis.]

Avots: ME II, 883

pãrstaruôt, tr., überstrahlen: tavu gaismu maigi vājuo citas liesmas pārstaruo Vēr. I, 1326.

Avots: ME III, 178

pãtaruôt: eine Andacht abhalten Janš. Bandavā II, 227.

Avots: EH XIII, 217

pãtaruôt, pãtarât, -āju, intr., Gebete herleiern, Gardinenpredigt halten, räsonnieren, schwabbeln: kuo tu atkal sāc pātaruot? Blaum, lai nu ve̦cais pātaruo, lai, bet es darīšu, kâ pate gribēšu Purap. kuo tu tur pātarā, was brummst du dort in den Bart? Mag. XIII, 3, 62. Refl. -tiês, sich beim Prediger zum Aufgebot melden: pēc tam arī tē̦vs sācis pātaruoties Latv.

Avots: ME III, 191

sapãtaruôt,

1) eine gewisse Zeit hindurch
pãtaruôt: s. ve̦se̦lu stundu;

2) (Unsinn) zusammenschwatzen
Golg.

Avots: ME II, 697

sastaruôtiês,

1): die ME. III, 745 gegebene Bed. ist sehr fraglich; ‡

2) s. ar ..., einander entgegenstrahlen:
viņu acis sastaruojās ar līksmajām sveču liesmām Sārts Druvas san 7.

Avots: EH XVI, 451

sastaruôtiês, Strahlen werfen (perfektiv): acīm piemiedzuoties tūkstuots sīku krunciņu sastaruojās ap tām Duomas I, 5.

Avots: ME III, 745

skuõlmeĩstaruôt, Schulmeister sein: tam būtu tad jāskuolmeistaruo MWM. X, 230; den Schulmeister spieten.

Avots: ME III, 909

staruôt,

1) intr., auch refl. -tiês, strahlen;
viņas acīs staruoja... savāds mirdzums Saul. I, 17, skata staruojums MWM. X, 32. ze̦lta stari staruojas BW. 18135, 6;

2) tr., ausstrahlen;
nuoriet saule vakarā ze̦lta starus staruodama BW. 25485 var.

Avots: ME III, 1047

‡ staruôts, = staraîns: spuožu, staruotu zvaigzni Jauns. Raksti VII, 53.

Avots: EH II, 571

tantaruôt, s. tantarât.

Avots: ME IV, 130

taruôt: tarat ("sakārtuot sajukušus") tīklus Salis.

Avots: EH II, 667

taruôt Angern n. Bezzenberger Le. Di.-St. 177 "das Netz aus dem Boot nehmen, ausleeren und reinigen". Vgl. tarât.

Avots: ME IV, 134

tītaruôtiês "kē̦muoties": kuo nu tītaruojies, ka(d) neiesāc strādāt Grünh.

Avots: ME IV, 206

uzstaruôt, aufstrahlen: saulīte man atkal reiz uzstaruoja Jauna raža IV, 30. man... laime uzstaruos Asp. Sidr. š. 6. seja priekā uzstaruoja.

Avots: ME IV, 384

vañtaruôt AP., Pankelhof "krītuot, klūpuot steigties" (mit an̂ ) N.-Wohlfahrt; "uz visām pusēm grīļuojuoties, guoruoties un truoksni izduoduot kustēties uz priekšu" Annenburg, Ekau, Garrosen, Grünw., Mesoten.

Avots: ME IV, 473

vītaruôt,

1) vîtaruôt Heidenfeld, vĩtaruôt Frauenb., vîtar,ât ² Stenden, vītarât U., -ãju, vīterêt Schwanb., (mit ĩ ) Dond. (> vĩte̦rt), Grünwald, MSil., Serbigal, -ẽju, vīter,tôt V.,(mit ĩ ) C.,mit î ) Sessw., vĩteruôt Grünwald, vī-tur,uôt Rutzau, vīturuôt U., singen (von Vögeln); summen, zwitschern
Hasenpot n. U. (nach U. "scheint in Livl. unbekannt"): cīrulis... vīteruo Etn. II, 51. pār... druvu vīterēja cīruļi A.XX, 249. pa dārzu strazdi vīteruo Jaunības dzeja 53. kâ strazdiņš vīterē BW. 28507, 1. lakstīgala vīterēja 30614, 6 var. putni... vīteruo savu rīta dziesmu Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I,34. šuorīt putni tâ vītaruo, ka ne aizklausīties vien nevar Frauenb. vìterē kâ bezdelīga Aiviekste. putniņi priecīgi... vītaruodami Janš. rupji dzied tautu meita...;... mūs[u] māsiņas kâ bitītes vīturuo BW. 896,1;

2) vīterêt Meiran, vīter,uôt ebenda "mīļi runāt, čivināt"; vĩtarât, vĩtarêt, vĩterêt oder vĩturuôt Nötk. undeutlich (wie ein kleines Kind) sprechenu: Ievai mēle bija atraisījusies, un nu tā vīteruoja vienā vīteruošanā RA. viņas sirsnīgā valuodiņa atkal sāka vīteruot A.XVII, 295. līksmi saiminieki kâ bitītes vīturuoja... viesiņus mīlē̦dami BWp. 791, 2;

3) "? ": vējš vīteruo man gar ausīm Stari I,82. Wohl zu li. vyturỹs "Lerche".

Avots: ME IV, 646

peñterêt,

1): ungeschickt flechten
(mit èn ² ) Oknist;

2): auch Talssen, (mit en̂ ² ) AP.; "savu valuodu runāt" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡

3) etw. ungeschickt, erfolglos tun
Oknist. - Zur Bed. vgl. auch ìepenterêt 4. Zu li. peñtaroti "niekus plepėti", s. Skardžius Arch. Phil. III, 51.

Avots: EH XIII, 223