Paplašinātā meklēšana

ìestaukšêtiês, einen dumpfen, polternden Laut von sich geben: mašīna iestaukšējās Sil.

Avots: ME II, 72

iztaûkš(ķ)êt, tr., rösten, schmoren: kaņepes, zirņus. iztaukšķē̦tas vabulītes BW. 19186, 4. Refl. - tiês, an einem warmen Orte gemütlich schlafen.

Avots: ME I, 815

nùotaukšêt, [nùotaukšķêt], tr.,

1) abrösten, abschmoren:
ļautiņputru taisa nuo izžāvē̦tiem, nuotaukšē̦tiem rudziem Etn. I, 20;

2) abprügeln:
kāznieki ar rungām nuotaukšēja [nuotaukšķēja Pas. I, 193 (aus Roop)] vilku JK. V, 19.

Avots: ME II, 872

[pataukš(ķ)êt, ein wenig schmoren: p. zirņus.]

Avots: ME III, 119

pìetaukšêt, pietaukšķêt,

1) zur Genüge, ein genügendes Quantum schmoren;

2) schmorend, mit Geschmortem anfüllen:
vabuļu silīte pietaukšē̦ta BW. 19280.

Avots: ME III, 302

staukšêt, intr., klappern, rasseln; mašīna... staukšē̦dama dzina smaguo kuģa milzeni... uz priekšu Siliņš 50.

Avots: ME III, 1049

taukšêt: in Butter od. Fett braten (mit aû ² ) OB.; zirņus t. N.-Peb., (mit aû ² ) Orellen, Ramkau, Seyershof. senāk arī skābus kāpuostus taukšēja (sutināja puôdā taukuos). Zur Etymologie s. jetzt FBR. XX, 129.

Avots: EH II, 668

taukšêt Adl., C., PS., Serbigal, Wolm. (mit aû), AP., Arrasch, Salisburg (mit aû ^2), Gr.-Buschhof, Sessw. (mit àu ^2), Waidau u. Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Kosenhof, A.-Ottenhof, Schujen, Smilten, U., taûkšķêt Festen, KL, Saikava, (mit aû ²⁾ Salisb., (mit àu ²⁾ Fehteln, Kokn., Stockm., taûšķêt Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Golg., Kalz., Saikava, Schwanb., -ẽju, Fett schmelzen, schmoren U., (Erbsen) mit Butter oder Fett schmoren U., rösten (in Golg., Bers., Schwanb., Salisb. nur von Erbsen: "kaņepes, ciguoriņus grauzdē" Salisb.): (Hanf) zwischen glühenden Steinen gar machen Allunan n. U.; stowen V.: tuo . . . uz uguni mest un taukšķēt (in spätern Ausgaben: cept) II Makk. 7, 5. taukšķē̦tu tev būs tuo nest III Mos. 6, 21. taukšķē̦ti (LP. VII, 294, Etn. I, 47) od. taukšē̦ti (Ronneb., Serbigal, AP., Smilten, A.-Ottenhof) resp. taušķē̦ti (Selb., Jauns.) zirņi. kaņepes taukšēt (=grauzdēt) Wolmarshof, Etn. I, 3, Smilten, Schujen, (=cepinât) A-.Ottenhof, AP., (= piesta sagrūst eļļainas) Serbigal, (taušķêt) Palzm. n. RKr. XVII, 83. taukšêt (= cepinât) pupas AP. vaguļu vāceli taušķēsim BW. 19280, 1. rutkus taušķēt Prl. n. FBR. VI, 101. taukškē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815; "puffen" V.; schlagen, prügeln Palzm. n. RKr. XVII, 83 (taušķêt): ar... kūjām taukšēja (taûšķēja Golg.) ve̦lnus LP. VI, 164. tevi . . . varuot taukšķēt pēc patikšanas Baltp. R. I, 113. garu redžus viņš prata taukšēt ("?") ar sava prāta sietu Stari I1, 523. Da beim Rösten von Erbsen diese knallend emporschnellen, etwa zu li. taukšė´ti "klappern" (An. 146, LChr. 352,6, Būga PФB. LXVI 231); mit taušķêt "prügeln; stampfen" vergleicht Būga KZ. LII, 287 f. li. tauškė´ti "anklopfen". Anders Scheftelowitz KZ. LVI, 185 und 195.

Avots: ME IV, 137

‡ II taukšêt "dröhnen, mit dem Schall taukš schallen" Diet.

Avots: EH II, 668

uztaukš(ķ)êt, "(zu einem bestimmten Zweck in Eile) schmoren, rösten": uztaukšķēt zirņus, kaņepes.

Avots: ME IV, 391

sakràukšķinât, ‡

2) "taukšēt" (mit aũ) Siuxt: s. zirņus.

Avots: EH XVI, 419