Paplašinātā meklēšana

àiztaûstîtiês, tastend hinkommen, hintappen: ve̦cais, ceļu taustīdams, aiztaustījās pie Ažas Aps. IV, 59, A. XX, 491.

Avots: ME I, 56

aptaûstît, tr., betasten, befühlen: aptaustījis luopu muguras Etn. II, 89; pulsu. gan es tev lielus aptaustīšu, ich werde dir schon zeigen Alm.

Avots: ME I, 130

‡ attaûstîtiês, um sich tastend hergelangen: a. tumsā līdz gultai.

Avots: EH I, 175

iztaûstît, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (ohne Erfolg) befühlen, tasten: iztaustījās ar ķeksi pa akas dibe̦nu Janš. Dzimtene III ² , 23.

Avots: EH I, 488

iztaûstît, tr., gehörig befühlen, betasten: tas vainas iztaustīja MWM. VIII, 91. viņi iztaustīja pa priekšu ceļu VIII, 224.

Avots: ME I, 815

[nùotaûstît, abtasten: tumsā duris meklējuot nuotaustīja siênu nuo vienas vietas. miesnieks nuotaustīja luopu un nuoteica svaru N.-Peb. Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang tasten:
visu laiku nuotaustījuos, bet ne˙kā neatradu;

2) ohne Arbeit trödeln:
nuotaustījas vien un ne˙kā nepadarīja Wolmarshof;

3) vergebens eine Antwort aussinnen:
nuotaustījās vien pēc atbildes, bet ne˙kā neatrada Lis.]

Avots: ME II, 872

pataûstît, tr., betasten, befühlen: pulsu. Refl. -tiês, ein wenig herumtasten: pataustījuos, - durvis aizslē̦gtas Latv.

Avots: ME III, 119

pìetaûstît, = piekaût, durchprügeln Behnen. Refl. -tiês,

1) tastend gelangen zu:
aklais pietaustījās pie sienas;

2) zögernd erreichen:
kuo nupietaustīsies? sāksim tik ēst!

Avots: ME III, 302

sataûstît, ‡ Refl. -tiês, tastend (umhertastend) einander finden: viņu ruokām sataustuoties, viņa teica ... Janš. Dzimtene V, 299.

Avots: EH XVI, 456

sataûstît, tr.,

1) betastend, umhertastend finden, erkennen:
pie dažiem bē̦rniem sataustāmi pie kakla... sacietējumi A. XX, 89. sataustījusi... stenderi, viņa iekļūst istabā Upītis St. 31. viņa sataustīja sāņus kuo cietu Sieviete 241;

2) oberflächlich zusammennähen
Kav.;

3) = satīstît: satausti viņu labi, lai būtu siltāka guļa! Sessau.

Avots: ME III, 761

taûstît, ‡

2) "plêst, sist" (mit aû ² ) Seyershof; sāka puisi t. Refl. -tiês, ‡

2) langsam und ungeschickt arbeiten
Wolmarshof.

Avots: EH II, 669

taûstît, -u, -ĩju Wolm. u. a., tasten, betasten, befühlen: t. ceļu uz kruodziņu Aps. J. III, 3. lai tausta (zirgs) ceļu A. v. J. 1898, S. 7. jāpierāda taustāmi (handgreiflich) Vēr. II, 156. vēl taustāmāku ieme̦slu A. v. J. 1899, S. 490. Refl. -tiês, tappen St., tastend die Lage erforschen U.: ta sāka taustīties pa istabu pēc kaut kā Stari II, 896. viņš sāka taustīties uz priekšu Zemn. dē̦ls 11. Subst. taûstĩjums, das abgeschlossene Betasten BW. 25507 var. Nach Leskien Abl. 313 (mit?) zu taujât (für das nur Bl. eine Bed. "tasten" gibt). Eher wohl nebst li. tausóti (pieną) "parce utendo efficere, ut copia augeatur" (in Kvėdarna), "sparen" (bei Geitler Lit. Stud. 116) zur Wurzel teu̯-, zu der auch taupît (s. dies) gehört.

Avots: ME IV, 140

uztaûstît: pat durvis viņš nevarēja u. A. Upītis Kailā dzīvība 21.

Avots: EH II, 736

uztaûstît, tastend, befühlend auffinden: uztaustīt auguonu. uztaustīt tumsā duris, salmuos ābuolus. Refl. -tiês,

1) tastend auf etw. geraten, hinaufgelangen:
tumsā kam virsū uztaustīties. uztaustīties pa trepēm augšā;

2) man nevilšus uztaustījās cirvis, tastend geriet ich versehentlich auf ein Beil.

Avots: ME IV, 391

‡ apčupinât,

1) betasten:
a. meitas krūtis U. (unter čupinât);

2) umhettastend auffinden
Gr.-Buschh, Refl. -tiês Gr.-Buschh.,

1) sich oder einander betasten;

2) sich umhüllen.
Vgl. li. apčiupinėti "aptaustīt".

Avots: EH I, 76

duõmât, -āju, tr., intr., denken, meinen: duomāts, darīts. cilvē̦ks duomā, dievs dara. dievs nuolicis satikties, kur ne duomāt neduomā Kaudz. M. duomā lē̦nām (lē̦ni), strādā ātri (drīz). duomāt ar visiem pieciem prātiem, genau überlegen RKr. VI, 626. duomā, kâ tītars uz sūdu čupas uzkāpis, sagt man jemand verspottend. kuo tu duomā savā (s)uomā? so tragt man scherzend einen, der in Gedanken versunken ist. kuo nedzēris duomā, tuo piedzēris runā. ne˙kā ļauna od. ne˙kuo ļaunu neduomāt, nichts Böses denken. kuo tu neduomā? was du wohl nicht denkst LP. V, 196. stīvajam zirģelim tādas kājas, ka jāduomā, dass man sich wundern muss Etn. II, 87 ;

2) halten für etw., wähnen:
nu apēda panāksnieki, cāļa gaļu duomādami BW. 19434. lācītis manas auzas ēda, vijgrieziņas duomādams 2220. par pazudušu duomāt, für verloren halten Etn. II, 154. kur tik ze̦ltu duomājām, dažkārt praulu atradām ;

3) denken an etw., wirauf bedacht sein:
sēž sudraba suoliņā, man vietiņu duomādama BW. 9223. duomā dievu, duomā ve̦lnu 7574. duomā māte, kuo duomā, duomā uotra gulē̦tāja Ltd. 1827. Der Akk. u. Gen. bei duomāt kommt so

(3) nur im VL. vor ; in der Prosa werden hier die Präp. par, uz gebraucht: par bēgšanu nebij kuo duomāt Kaudz. M. tu, puisīti, uz manim neduomā, negādā ;

4) mit abhäng. Part., Infinitiv und ka: mednieks duomādams šāvis vilku, nuošauj vilkaci. vīrs duomā zvanu aptaustīt LP. I, 185 ;

5) duomât als Infin. absolutus sehr gebräuchlich: man duomāt, nach meiner Meinung,
kuo duomāt? was meinst du wohl? ja jaunās paaudzes raksturs sakruopļuots, tad jau, man tâ duomāt, tāļi nebūs jāmeklē cē̦luonis A. IX, 2, 604. kad zeme bij radīta, kuo duomāt? tā negājusi apakš debess velves LP. V, 50. tas ne duomāt vairs uz mājām nākt LP. IV, 102. Refl. -tiês, sich vorstellen, dünken, einbilden: tāds spē̦ks, ka tuo nevarēja vis duomāties. smuks puisītis mani ņēma, vēl smukāku duomājuos BW. 12637. prātiņš kāzās duomājās (versetzte sich), krekliņš speltē žāvējās, sagt man von jem., der Luftschlösser baut. Mit abhäng. Part.: viņi duomājas dzīvuojam JR. IV, 163. dažs duomājas satvēris laimi Stari III, 6. duomājās māmulīte jauņuvīti pārve̦dusi BW. 23242. vīra māte duomājās, ka es viņai sagšu segšu BW. 25280, 2. [Nebst li. dūmóti aus slav. dumati ; betreffs des le. uo vgl. die Bemerkumg zu duoma.]

Kļūdu labojums:
2220 = 2290, 1
7574 = 7594

Avots: ME I, 533

durinêt Nerft "? " (= "vairāk taustīties nekâ skatīties ") [in Warkh. und Domopol bedeute es: ziellos ohne Beschäftigung umherschweifen; in Wessen: umherirren; vgl. li. durinėti Jušk. "шататься по сторонам"].

Avots: ME I, 519

me̦li (li. melaĩ), Demin. auch melīši BW. 32525, 5 var., die Lüge: balti, dzīvi, salti, tīri me̦li, me̦li, ka ar ruokām var taustīt, eitel, offenbare, handgreifliche Lügen. tīrus, baltus (dzīvus, saltus) me̦lus me̦luot, runāt, stāstīt. viņš ticēja tīri saltiem me̦liem Dok. A. tiesa bija, ne meliņi, ve̦cu ļaužu valuodiņa BW. 28152. miega me̦li, Phantasien, leere Einbildungen L., St., U. Sprw.: me̦li taisnības ielāps. me̦li nesāp. me̦li ve̦lna be̦rni. me̦liem īsas kājas. kaujas ar me̦liem kâ ar blusām. me̦lu tarba, ein Erzlügner, ein Lügensack; [me̦lu valuoda U., eine Erdichtung. - Nebst melst zu màldît (s. dies), osorb. molić "irre machen" (nach Jagić AfslPh. II, 397), arm. meł "Sünde", ahd. melda "Angeberei, Verleumdung" u. a., s. Bugge KZ. XXXII, 18, Boisacq Dict. 623 und Fick Wrtb. III ^4, 317.]

Avots: ME II, 595

ņur̂ka,

1) b): ein Kater
(mit ur̂ ² ) AP.; ‡ d) "cilvē̦ks, kuŗu var spaidīt vai taustīt." Heidenfeld: tīrā ņ.: kas grib, tas tausta vai knaiba, cik grib; ‡

3) Schimpfname für ein altes Weib
(mit ur̂ ² ) Frauenb.; ‡

4) ņur̂ku ² ("?") duot NB., untertauchen
Hasenp.

Avots: EH II, 116

pìetaukstît(iês) Warkl., = pietaustīt(iēs).

Avots: ME III, 302

pìetaukstît(iês) Warkl., = pietaustīt(iēs).

Avots: ME III, 302

uzžākarêt "ar kuoku sataustīt" Bauske: ūdenī kuo uzžākarēt. Refl. -tiês, mit Mühe (hin)aufsteigen: puika uzžākarējies uz krāsns Memelshof.

Avots: ME IV, 402