Paplašinātā meklēšana

[netàutiskums ,* das Nichtnatonale: atriebās pilsuonības tukšība, netautiskums Duomas I, 687.

Avots: ME II, 736

star̂ptàutisks,* international; starptautiska izstāde MWM. XI, 310.

Avots: ME III, 1047

‡ tautis BW. 6388 var. (aus Rönnen), = tàutietis 1.

Avots: EH II, 670

tàutisks,* volkstümlich; national: mūsu meitas lielījās tautiskiem uzvalkiem BW. 5691. Subst. tàutiskums*, Volkstümlichkeit, nationales Wesen MWM. X, 927, Vēr. II, 1003.

Avots: ME IV, 141

atšķirîgs,

1) abgesondert, eigentümlich, eigenartig:
te daudz kas atšķirīgs, daudz kas tautisks B. Vēstn.;

2) einer, dem die Arbeit von statten geht, gewandt, geschickt:
kad tu esi atšķirīgs un pateci un padari visu, kā vajaga, tad ikkatrs būs ar tevi ar mieru Lautb.

Avots: ME I, 202

centiens, die Bestrebung: tautiskie centieni, die nationalen Bestrebungen.

Avots: ME I, 373

dižvĩrs, ein Matador, hervorragender Mann: tautiskie dižvīri Vēr. II, 1005. visus pagasta dižvīrus izbalsuoja Sassm.

Avots: ME I, 476

jaûnlatviẽtis ,* der Junglette (eine von den Deutschen aufgebrache Benennung für die gebildeten Letten, welche ihre Nationalität nicht aufgaben): jaunlatvieši - latviešu tautiskās pamuošanās laikā vācu daudzinātie ruosīgākie latvieši Konv. ²

Avots: ME II, 100, 101

rũtaiņi,

1): rũtainīši AP. "tautiskie rūtainie brunči"; ‡

2) rùtainīši ² Saikava "cimdi ar rūtainiem rakstiem (= galdainīši)".

Avots: EH II, 390

savmaļš Friedrichswald, savumaļš, savmaļus, savmaļām, savmaļam Wid., savmaļ Wid., Adv., abseits, abgesondert: amats palika savmaļš, kandidāts ar tautiskiem centieniem Niedra. es viņu nuosaucu savmaļš A. v: J. 1898, S. 258. izšķīrās katrs savmaļš B. Vēstn. es dzīvuoju klusi un savmaļus Vēr. II, 1483. klīst pāris kuŗš savumaļš Dz. V. savmaļām nuolikt, abgesondert weglegen B. Vēstn. n. U.

Avots: ME III, 791

savtĩba Karls.,

1) das Eigentum
Elv., U., das Eigene L., U., sein Eigen L.: viņš nāce savā savtībā (er kam in sein Eigentum), un tie savēji viņu neuzņēme Glück Joh. 1, 11. tas nebija jūsu īste̦ns īpašums, jūsu patiesīga savtība Seifert Chrest. II, 101;

2) die Eigennützigkeit, der Eigennutz, Egoismus:
patriōtismā nav jāietērpj tautiska savtība Pūrs I, 43.

Avots: ME III, 793

šēļķe̦ns Wid., šēļķins U., Plūd. Llv. II, 226, šeļķe̦ns, šeļķins Karls., das Schälchen, das Glas Branntwein U.; der Branntwein: vīni izskauda tautiskuo brandvīnu un šēļķe̦nus Turg. Muižn. per. 39. pudele šēļķina (šēļķe̦na Upītis St. 58, šeļķina Aps. VII, 9) MWM. VII, 892. mani dzirdināja ar šeļķe̦nu Purap. Kkt. 46. ar šņabju un šeļķinu dzeršanu MWM. VIII, 722. Nebst estn. sēlikene aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 17

smalˆcinât,

1) fein oder klein machen
U.: Jē̦kabs sāka tuo (tabaku) smalcināt Up. st. 62. kas tuo naudu rupu meta, tam slavīte tāļu gāja; kas tuo smalku smalcināja (wer Kleingeld gab), tam sabira pagaldē BW. 25675, 1;

2) verfeinern:
kur vēl kāds tautisks uzvalks paradās, tur tas ir smalcināts jaunlaiku garšā Kundziņš Smiltene 35. pasaule ar saviem smalcinātiem jēdzieniem Alm. Meitene nuo sv. 38. smalcināt prastus cilvē̦kus Pārticībā un nabadzībā 6;

3) dünne Fäden ziehen
L., U.: vērpu, vērpu, smalcināju, smalku kre̦klu gribē̦dama BW. 7343, 1. smalki vie[n] smalcināju vai linīšus, pakuliņas 7031;

4) fein regnen
L., U. - Refl. -tiês, sich verfeinern: viņa ierašas smalcinājās Berl. Māte 92.

Avots: ME III, 951

tarkšķis, =tarkšis,

1) eine Schnarre, Klapper
U., Janš. Mežv. ļaudis II, 391, Biel. Holzb. 601 (mit Abbild.), (mit ar̃) Arrasch (für Kinder), Bl., (mit ar̂ ²⁾ Kandau (für Jäger), eine windmühlenähnliche Vorrichtung zum Scheuchen von Maulwürfen Behnen, Drosth., Sissegal, eine Rassel: tarkšķa pulksteņi tirkš R. Sk. 11, 24;

2) der durch tarkšķis 1 u. a. hervorgebrachte Lärm
Memelshof: dzird tikai tautisku tarkšķi. Poruk III, 286. griezas tarkšķis Baltp.;

3) ein Schwätzer
Memelshof, (mit ar̂) Bers., Drosth., Ogershof, Sessw., Sissegal, (mit ar̂ ²⁾ Behnen, (mit ar̃) AP., Arrasch, Bauske, Bershof: vai tu klusēsi, tarkšķe! Līguotnis Stāsti II, 21.

Avots: ME IV, 133

uzval˜ks, ein leinener Überrock L., der Anzug; die Tracht, Kleidung; ein Überzieher, Überrock, ein überzuziehendes Kleidungsstück U.: meitas lielījās tautiskiem uzvalkiem BW. 5691.

Avots: ME IV, 396

vìetumis U., vìetums U., vìetu vìetumis, Adv., stellenweise: vietumis bij vēl... mitrs Ezeriņš Leijerk. II, 39. uogu če̦muri vietumis vai žilbināja acis Druva I,591. stils vietu vietumis ir tautisks A. XX, 551.

Avots: ME IV, 674