Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tautisks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tautisks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

starptautisks

star̂ptàutisks,* international; starptautiska izstāde MWM. XI, 310.

Avots: ME III, 1047


tautisks

tàutisks,* volkstümlich; national: mūsu meitas lielījās tautiskiem uzvalkiem BW. 5691. Subst. tàutiskums*, Volkstümlichkeit, nationales Wesen MWM. X, 927, Vēr. II, 1003.

Avots: ME IV, 141

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atšķirīgs

atšķirîgs,

1) abgesondert, eigentümlich, eigenartig:
te daudz kas atšķirīgs, daudz kas tautisks B. Vēstn.;

2) einer, dem die Arbeit von statten geht, gewandt, geschickt:
kad tu esi atšķirīgs un pateci un padari visu, kā vajaga, tad ikkatrs būs ar tevi ar mieru Lautb.

Avots: ME I, 202


smalcināt

smalˆcinât,

1) fein oder klein machen
U.: Jē̦kabs sāka tuo (tabaku) smalcināt Up. st. 62. kas tuo naudu rupu meta, tam slavīte tāļu gāja; kas tuo smalku smalcināja (wer Kleingeld gab), tam sabira pagaldē BW. 25675, 1;

2) verfeinern:
kur vēl kāds tautisks uzvalks paradās, tur tas ir smalcināts jaunlaiku garšā Kundziņš Smiltene 35. pasaule ar saviem smalcinātiem jēdzieniem Alm. Meitene nuo sv. 38. smalcināt prastus cilvē̦kus Pārticībā un nabadzībā 6;

3) dünne Fäden ziehen
L., U.: vērpu, vērpu, smalcināju, smalku kre̦klu gribē̦dama BW. 7343, 1. smalki vie[n] smalcināju vai linīšus, pakuliņas 7031;

4) fein regnen
L., U. - Refl. -tiês, sich verfeinern: viņa ierašas smalcinājās Berl. Māte 92.

Avots: ME III, 951


vietumis

vìetumis U., vìetums U., vìetu vìetumis, Adv., stellenweise: vietumis bij vēl... mitrs Ezeriņš Leijerk. II, 39. uogu če̦muri vietumis vai žilbināja acis Druva I,591. stils vietu vietumis ir tautisks A. XX, 551.

Avots: ME IV, 674