Paplašinātā meklēšana

‡ atteceņi "разбѣг" (Anlauf?) Wid.

Avots: EH I, 175

atteceņus, mit einem Anlauf, in vollem Lauf: atteceņus skriet.

Avots: ME I, 204

letece, (unter letecis): auch Memelshof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 735

[nuotece, die Abflussröhre Wid.] nùotecêt [li. nutekė´ti), intr.,

1) abfliessen, ablaufen, verlaufen, abrieseln, abrollen:
ūdeņi bij sen jau nuotecējuši Kaudz. asinīs lācis nuotecējis LP. VI, 520. gredzeniņi nuotecēja tautu dē̦la ruociņā Ltd. 681. pulkstenis nuotecējis. laiks nuotecējis, die Frist ist abgelaufen;

2) hin-, wegfliessen, hin-, weglaufen:
tie uz Rīgu nuoteceja BW. 12008. [ruobeža te nuote̦k U., die Grenze geht hier weiter];

3) bespritzt, beschmiert werden:
spannis vis˙garām nuotecējis brūnām asinīm JR. III, 78;

4) im Laufen überholen:
aun[i], meitiņa, baltas kājas, iesim abi tecēties! ja tu mani nuotecēsi, būsi mana līgaviņa BW. 593. Refl. -tiês,

1) sich müde laufen:
bē̦rns pa visu dienu nuotecējies;

2) reif werden, nachreifen:
jāņuogas jāatstāj, lai nuote̦kas A. XX, 589.

Avots: ME II, 873

tece,

1) das Fliessen, der Fluss; "eine Flusskrümmung, wo das Wasser langsamer fliesst, das Ufer mit Gesträuch bewachsen ist, und wo es viel Fische gibt"
Laud.; ein altes, ausgetrocknetes Flussbett Stockm.: tece drusku apstāsies, ūdens apguls MWNI. V1II, 785. daudzas vare̦nas upju teces, kas apjuoza tāluos apvārkšņus A. Brigader Daugava I, 842;

2) ein Leck
C., Sessw., Warkl.

Avots: ME IV, 152

I teceklis: auch Lng. (unter akmins), Gold., Kürbis, Salis, Schwanb., Stom., Walk.

Avots: EH II, 672

I teceklis L., U., Anzen, Bers., Schibbenhof, Smilt., Widdrisch, = tecele, der Schleifstein, der gedreht wird.; in Wain. angeblich: eine Stelle unter dem vorspringenden Dach, wo Wasser zusammenfliesst.

Avots: ME IV, 152

II teceklis Kalzenau, = leceklis I (?).

Avots: ME IV, 152

teceknis Stockm. "ein Holzstück mit einer Rinne, das in eine angebohrte Birke gesteckt wird zum Ableiten des herausfliessenden Birkensaftes".

Avots: ME IV, 152

tecele: auch Iw., Seyershof.

Avots: EH II, 672

tecele L., U., V., Bauske, Dond., Lennew., Selg., Stenden, Üxküll, tecelis U., der drehbare Schleifstein. Zu tecêt.

Avots: ME IV, 152

‡ tecene Seyershof, = tecele.

Avots: EH II, 672

teceņi: teceņiem ("sīkiem suolīšiem, veikli") iet Ramkau.

Avots: EH II, 672

teceņi U., tecenīši U., gemässigter Lauf, Hundetrab U.; Adv. teceņi, teceņu, teceņus, tecenīšus, teceņiem, in kleinem Trabe: es teceņi (Var.: teceņiem) vien tecēju BW. 3745 var. es teceņus (Var.: teciņus) vien tecēju 24386; 28812 var. tec teceņi, tautu meita! 14560, 3 var. tec, māsiņa, tecenīšus! 30368, 13. es teceņu, teceņu . . skrienu Sudr. E. v. J. 1898, S. 817. teceņu, teceņu pār brāļu laukiem Plūd. Llv. 172. sīkiem teceņiem B. skrēja Sudr. E. Apsk. v. J. 1903, S. 268.

Avots: ME IV, 152

‡ *tecenis (od. *tecene?), ein gewisses Biergefäss: ne̦sdams miesta teceni Ciema spīg. 236.

Avots: EH II, 672

pusteceņi Wid., pusteciņi LKVv., halber Trab.

Avots: ME III, 435

ârtecis: auch Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl., f. ârtece Kaltenbr., Warkl.

Avots: EH I, 195

‡ atvizêt, = atspîdêt: spuoguļi, kuŗuos baigi atvizēja .. . pe̦lē̦kais tē̦rps J. Veselis Daugava 1928, S. 429. (upju teces) likās plūstam ..., atvizē̦damas žilbinuošā ... mirdzumā A. Brigadere ebenda S. 842, gaisma, kas līst lejup pa zariem, atvizē̦dama galuotnēs A. Brigadere Skarbos vējos 145.

Avots: EH I, 181

I grieztava,

1) etw., womit man etw. dreht, die Kurbel:
tecelei ir grieztava, ar kuŗu tuo grìež Nötk. n. A. XIII, 329. grieztava ir griežamais rīks pie virvju vīšanas Saussen n. Etn. III, 117;

2) = griezene 2;

3) der Weberbaum,
riestava Adsel n. A. XIII, 329;

4) ausgebreitete Melde (atriplex patulum)
RKr. II, 67.

Avots: ME I, 663

letecis Buschh., [letece Līvāni, Wessen], letecs, - s, das Mistbeet: šie ērkšķu krūmi bija stādīti pie pašas letecs malas jauns. [letec - wohl durch Metathese aus lecet -, vgl. leceklis und lecete.]

Avots: ME II, 454

patecinât [li. patẽkinti], fakt.,

1) etwas laufen lassen:
izrūnītu zirgu;

2) ein wenig zapfen:
alu;

3) mit dem tecelis ein wenig schärfen:
cirvis un šķipele jāpatecina MWM. VIII, 589. [zirkles patecināt Pas. I, 384 (aus Rositten).]

Avots: ME III, 120

pateciņus, pateciņu, tece%C5%86us">pateceņus, halb laufend, in gemässigtem Lauf: tec, māsiņa, pateciņus (Var.: pusteciņu)! BW. 30410. viņa iesāka iet pateciņus Kaudz.

Avots: ME III, 120

priekštecis (f. -ce), prìekšte̦cê̦tãjs Kaudz. M., der Vorgänger, Vorfahre: kāda individa lielais augums tiek uzskatīts kâ priekšteču mantuojums Vēr. I, 1382. pēdējie var mācīties, kuo viņu priekšteči savāgaitā pieredzējuši Latvju tauta XI, 1, 3. viņš juta patīkamu nuogurumu, laikam veselības priekšteci A. v. J. 1899, S. 469. Anniņai sākās nebaltuo dienu priekšteces MWM. VIII, 496.

Avots: ME III, 398

pusteciņi (unter pusteceņi): kājas kustējās ... ņipri, kâ pusteciņiem bīdīja uz priekšu ... augumu A. Upītis Pirmā nakts 199.

Avots: EH II, 334

pusteciņu, pusteciņus, tece%C5%86u">pusteceņu(s) Wid., pustaciņus, pusteču, pustečus, Adv., in halbem Trabe: pusteciņus skriet Kaudz. M. 114. pusteciņus vien tecēju visu gaŗu vasariņu BW. 28812 var. teci, māsiņa, pustecinu! 30410 var. viņš pusteciņus iet uz augšu Stari I, 39. Ingus . . . devās pustaciņus pie durvīm Alm. iete̦k māmiņa pusteču iekšā BW. 14208. meitas pustečus steidzas pa te̦ku uz kūtīm A. XI, 5.

Avots: ME III, 435

stât (li. stóti, slav. stati "treten"), -ju,

1) stellen (?)
U., Bielenstein Holzb. 28;

2) sich stellen;
vērsis stāj pie staba Pas. I, 244 (aus Baltinava). vilks... stāja pie luoga 302 (aus Rositten). izvilka ūdeni, salēja tuo gruozā un tad stāja ar... basuo kāju iekšā Jauns. tāda var jau sievas gaitās stāt Janš. Bandavā I, 128. vai tu izmācīsi manu dē̦lu par kalēju?... lai stāj un sāc strādāt Pas. III, 424 (aus Atašiene). viņš kâ stâja pie galda, tâ vêl tagad ē̦d Gr. - Buschhof. pie darba stât ² Bauske. klāt stāt, sich herzustellen U. pretī stāt, sich entgegenstellen; ar gudrību ve̦lnam pretī stāt LP. VI, 433. virsū stāt, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U.; sieva stājuse virsū, lai teic LP. VI, 187;

3) sich lassen, sich bergen
Wid.;

4) stehen bleiben; aufhören;
vijies gaŗu pātadziņu, lai nestāj (Var.; neapstāja, nenuostāja) līķa zirgi! BW. 27458, 1. sirds aiz līksmas vai stāja Kārstenis Gāju p. 61. vai nevarat reiz stât pļāpāt? Arrasch. tu nestāji, tu nerimi BW. 15319;

5) beginnen
U.; viņš stāj bļaut, rakstīt, er beginnt zu brüllen, zu schreiben U. Refl. -tiês,

1) sich stellen;
stājies, pate, māmuliņa, pie lieluo dzirnaviņu! BW. 8221. stājies man pakaļā (stell dich hinter mich)! 24596 var. iecirties ze̦lta drēbēs un iztaisījies tāds, ka... ķēniņš ne˙maz nevar ieduomāties blakus stāties (sich nebenan stellen; sich vergleichen) LP. IV, 108. klāt stāties, sich herzustellen U., virsū stāties, zu Leibe gehen, bedrängen (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) U. saziņā stāties ar kādu SDP. VIIl, 14, sich mit jem, verständigen, in Verbindung treten;

2) bleibenden Aufenthalt, Ruhe gewinnen
U.; kur stāšuos, kur palikšu? wo soll ich ein Plätzchen zum Bleiben finden? U. diez, kur tāds visu nakti stājies, kur ne? Jaun. mežk. 59;

3) stehen bleiben; aufhören;
stājās laiva Daugavā, piekusuši stūrmanīši; stājās dzirnus maltuvē, piekusušas malējiņas BW. 8220. teci, kumeliņ, šai ciemā nestājies! 14000, 23 var. stājieties, grūtas dzirnas! gan bijāt tecejušas; stājieties, labi ļaudis! gan bijāt runājuši 8921. stājaties, darba ļaudis! jau saulīte nuogājuse BW. piel. ² 31704. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. gausāk sit riteņu takts. liekas, nu˙pat jau stāsies Druva II, 906. sāpes... pamazām stājās Ezeriņš Leijerk. II, 69. truoksnis stājās Jaunības dzeja 36. vējš stājas U. bārenīte strādāt stājas Treum. Sap. un sm. 49. vai tu reiz nestāsies? wirst du nicht einmal aufhören, wirst du nicht einmal mich in Ruhe lassen? Mag. XIII, 3, 64. Nebst apr. postāt "werden", stānintei "stehend" zu ai. ásthām, gr. dor. ἔστᾱν "ich trat", lat. stāre, slav, stojati "stehen", av. II p. s. stayata "stellte an als", air. donessa "betritt", alb. štoraze "aufrecht", arm. stanam "erstehe". got. stōƥ "stand", av., ap. stāna- "Standort" u. a., s. Trautmann Wrtb. 281 ff. und Walde Vrgt. Wrtb. I, 603 ff.; vgl. auch le. stdvêt und stats.

Avots: ME III, 1051, 1052

tecêklis Fehteln, Fest., = tecele">tecele.

Avots: ME IV, 152

teciêla C., Schujen, tecielis L., teciels Stom., (mit iê) AP., PS., = tecele">tecele: izkaptis izte̦ce̦na uz teciela AP. kas redzējis tecielus un dzirnakmeņus Akmeņogles 25. vīri stāvēja ap tecielām (tecieliem Vēr. I, 929) Skalbe Kâ es 37. Nebst li. tekė˜las dass. zu tecêt.

Avots: ME IV, 155

tecîla Arrasch, Gr.-Buschh., Jürg., Ogershof, Wolmarshof, (mit î ²⁾ Dunika, tecīla Mag. XIII, 2, 46, tecila Grenzhof, tecīle Spr., tecile Selb., tecīlis Bers., Marzen, Meiran, Sessw., tecils Adl., Golg., KL, Lis., Pilda, Schwanb., Warkl., = tecele">tecele: uzmeklēja cirvi un aizgāja ar tuo uz tecīlu Blaum. Skal. ug. 141. grìezt tecilu Poruk Dzīve un s. 61. tas sāka grìezt tādu kâ tecilas ruoku MWM. VI, 124.

Avots: ME IV, 154

teciņi, = tece%C5%86i">teceņi: Jancis sāk tecēt mazuos teciņuos D. Kleinb. J. 57. teci, mana līgaviņa, ar teciņus vārtus vērt! BW. 16219, 1. - Adv. teciņi Spr., BW. 1926, tecini, teciņu Spr., teciņus U., Spr., N.-Sackenhof, O.Bartau, teciņis N.-Bartau n. Etn. II, 48, tecinis, teciņiem, teciņām, Adv., in kleinem Trab: es teciņus (Var.: teciņi, teciņu, teciņiem, teciņām) vien tecēju BW. 3745; 28812; BW. I, S. 862, № 910, 2, tec teciņu, bārenīte! BW. 4666, 1. tec teciņis, kumeliņš! 14005. tec tecini vārtu vērt! 28503. teciņiem ietecēja talkas māte pagrabā 28504. teciņus viņam klāt steidzas Kra. Vīt. 4. teciņiem vien duodas dē̦lam palīgā A. XV, 249. meita pārskrēja tecinis vien mājā Etn. II, 48. vēl tāļu e̦suot redzēja tuo viņa tē̦vs . . . un teciņus apsakampēs (lief und fiel ihm um seinen Hals) Glück Lukas 15, 20. viņš iet tecins (li. tẽkinas) "teciņus" PlKur.

Avots: ME IV, 154

tùmšviļˆņuôts, mit dunklen Wellen versehen: tumšviļnuotas upes teces A. Brigader Daugava I, 955.

Avots: ME IV, 264