Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'teme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'teme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

iztemelēt

iztemelêt Bērzgale "aussaugen": teļš iztemelējis guovi.

Avots: EH I, 489



steme

steme "ein unsauberes, liederliches (in der Kleidung) Frauenzimmer" Stockm.; iet kâ steme, viens stilbis augšā, uotrs zemē Planhof; ein unsauberer Mensch oder Gegenstand Lubn., Saikava. Mit sekundärem s- zur Wurzel tem- in timsa?

Avots: ME III, 1060


steme

II steme Stockm. "zertretener Boden; lielus saplacināta zeme".

Avots: EH II, 576


stemelēt

stemelêt, -ẽju, schmieren Daudsewas; (etwas) ungeschickt machen, verrichten. Refl. -tiês, sudeln Nerft; duod, es iztaisīšu; kuo tu te stemelējies! Nerft.

Avots: ME III, 1060


stemelēt

II stemelêt Schujen "weinen".

Avots: EH II, 576


stemene

stemene, ein schmutziges Stück Zeug (drēbes gabals) Lubn., Saikava.

Avots: ME III, 1060


teme

I teme Bers. "die dünne Oberschicht auf einer Flüssigkeit."

Avots: ME IV, 161


teme

II teme, s. tem̃me.

Avots: ME IV, 161


temelēt

‡ *temelêt, zu erschliessen ausiztemelêt.

Avots: EH II, 675


temelēties

temelêtiês Liepna, sich längere Zeit mit etwas abgeben: es jau kādu stundu ap zarnām temelējuos. jē̦rs, kad grib zīst, temelējas ap vušku.

Avots: EH II, 675


temelis

temelis Bērzgale, ein oft saugendes Kalb.

Avots: EH II, 675

Šķirkļa skaidrojumā (7)

maderēt

maderêt, -ẽju,

1) sich zu schaffen machen, fürwitzig tun, etwas untemehmen, was nicht den Kräften entspricht
Gold., Gr.-Essern;

[2) (etwas) verderben
Wid.] Ans d. dial. maddern.

Avots: ME II, 547


stema

ste̦ma, comm., ein Kind, das sich besudelt hat Stockm. n. Etn. II, 113, ein Schmierfink Wid.; etwas Schmutziges Sawensee; vgl. steme.

Avots: ME III, 1060


stomīties

stuômîtiês Lis., Golg., Schwanb., PS., Arrasch, Kr., Wolm., Jürg., Drosth., Schujen, Kl., Saikava, Lubn., Gr.-Busch., stuômîtiês 2 Widdrisch, salis, Kurs., Wandsen, selg., -uôs, -ĩjuôs, stottern, stammeln U., PS., Lis., Drosth.; unsicher konfus antworten Erlaa; stolpern Mag. IV, 2, 148, U.; stehen bleiben, nicht worwärts wolen, sich bäumen, scheuen, (von Pferden) U., Kl., Gr.-Busch.; nicht flink bei der arbeit sein, zaudern U., Erlaa; sich umhertreiben U.: runādams tas stipri stuomījās Aps. kājas stuomās Vēr. I, 803. tie darās galu nestuomīdamies Pūrs I, 83. Subst. stuomītājs, ein Stotterer L. - Dürfte eher zu li. stuomuõ "Statur" (s. Grünenthal AfslPh. XXXIX, 291) und - wenn mit uo aus ide. ō- ahd. gistuomi "ruhig", sowie gr. στῶμιξ· δοχίς ξυλινη Hes. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 608) gehören als (s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 26 f., Bezzenberger KZ. XLII, 192, Būga KSn. I, 286, Walde 1. c. 626) zu li. stamantrùs "fest" ahd. stamēn "stammeln", mhd. stemen "Einhalt tun" u. a.

Avots: ME III, 1111, 1112


temme

I tem̃me Bauenhof, Bauske, Frauenb., Gr.-Sessau, MSil., Neuermühlen, Salis, Schibbenhof, teme">teme Allend., Lems. und Spiess n. U., die (taute, kräftige Naud., Schibbenhof) Stimme Spr., Wid., Grünh., Pampeln: ķesterim vare̦na temme Grünh, vilciņam laba temme, tas būs dūdu pūtējiņš BW. 2686, 11. temme kâ vērsim Alksnis-Zundulis. tam tāda temme, ka bailes; kad laiž vaļā, tad jau bāž vai ausis ciet Naud. laidīsi temmi vaļā B. Vēstn. Aus mnd. stemme "Stimme" in livischem Munde entstanden?

Avots: ME IV, 162



timsa

tìmsa 2 Adl., Bers., Golg., Gr.-Buschh., Grosdohn, Kl., Kreuzb., Lis.,. Lös., Lub., Mar., Marzen, Meselau, N.-Peb., Odsen, Ogershof, Oselshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sessw., Setzen, Warkl. u. a., tim̂sa 2 AP., timsa U:, Alswig, Korwenhof, N.-Laitzen, Nötk., = tùmsa. Nebst timst und tima (s. dies) zu li. tamsà "Finsternis", timsras "schweissfüchsig", ai. támaḥ, ir. temel "Dunkel, Finsternis", lat. temere "blindlings", ahd. demar "Dämmerung" u. a., s. Trautmann Wrtb. 322 f.

Avots: ME IV, 191


uzsākt

uzsâkt, anfangen, beginnen: u. dzîvi LP. IV, 5, gaitu MWM. v. J. 1896, S. 5, runu Mērn. 1. 34, dziesmu BW, I, S. 411, valuodu (ein Gespräch) Dīcm. pas. v. I, 34. kuo vien uzsācis, tas izdevies LP. V, 410. pagāja kāds kluss brīdis un Ilze uzsāka nuo jauna Mērn. l 57. Subst. uzsâkums, der Beginn; das Untemehmen: pretlikumīga uzsākuma mēģinājums Konv. 2 211. kuokus dreijā vienā uzsākumā (= vienā laidā) A. XXI, 442. uzsâcẽjs, der Anfänger, Beginner: dzīves ceļa uzsācējs Mērn. l 16. darba uzsācēji Latvju tauta XI, 1, 35.

Avots: ME IV, 376