iestenētiesìestenêtiês, aufseuzen, aufstöhnen: sakuožu zuobus, lai nebūtu jāieste̦nas JR. VII, 144.Avots: ME II, 73
nostenētiesnùostenêt(iês), intr., Seufzer ausstossen Spr.: tad kâ trakās sāpēs nuoste̦n mežs A. XX, 953. [(bē̦rns) nuoste̦nas vien un ne vārda vairāk De̦glavs Rīga II, 2, 942.]Avots: ME II, 859
sukstenēties‡ sukstenêtiês "Ungewandt, schwerfällig etwas tun": tu tik tâ sukstenies (zu verbessern in sukstenējies?) kâ tāda sukstene Janš. Precību viesulis 8.Avots: EH II, 601