iztergātiesizte̦r̃gâtiês, izte̦rgavâtiês [Wolm.], sich ausschwatzen: tiku tikām ar sievām MWM. X, 569; C., Bers., N. - Schwanb., Sissegal.Avots: ME I, 817
tergātte̦r̃gât, Refl. -ties, ‡4) "?": nete̦rgājies ar savu pārnuovadnieces gudrību Janš. Dzimtene III, 258. Vgl. tē̦rgāties.Avots: EH II, 676
tergātte̦r̃gât C., (mit è̦r 2 ) Mar., -ãju, schwatzen: beidz reiz te̦rgāt! jau apnikusi tava te̦rgāšana Mar. Refl. -tiês,1) sich lange und Iaut unterhallen Gramsden;2) "ķircināties" (mit e̦r) Nötk.;3) trinken und albern (sich aber nicht ganz und gar betrinkend) Schibbenhof (mit e̦r̂ 2 ). Mit ter̃gât vgl. targât und die Notiz zu te̦rgavât.Avots: ME IV, 166