Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tevē' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tevē' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

tevē

tevē (li. tevė˜), mundarll. Loc. s. von tu, du: tevē (für dich) devu lielu naudu BW. 29808.

Avots: ME IV, 169

Šķirkļa skaidrojumā (4)

glīzdēt

I glìzdêt, - u, - ẽju, mit Lehm beschmutzt werden, besudelt werden, beschleimen: kâ lietevē̦ns māc sapnis kairs un bauda glīzduoša Zalkt. II, 72.

Avots: ME I, 628

nazis

nazis, das Messer: liecams od. kabatas nazis, das Einlege-, Klapp-, Taschenmesser, galda n., das Tischmesser; skalu nazis, das Pergelmesser BW. 15998, 2. ass, neass od. truls nazis; nazi atgriezt, asināt, trīt. [nazis atgriêzies U.] nazis labi kuož, das Messer ist scharf. viņam izgāja kâ nazis caur sirdi, es drang ihm wie ein Schwert durch das Herz. zirgam mugura kâ nazis, von einem sehr mageren Pferde. [es tuo meklējis kâ ve̦cu nažu Ruj. n. U.] Sprw.: asam od. ve̦cam nazim plāni zuobi. tas nuoticis pie daža, kam nava sava naža. uz naža galu likt, es sehr genau nehmen; nuogriezt kâ ar nazi, wie mit einem Messer abschneiden, etwas im Nu wegnehmen, beseitigen: kuo tu šuodien liec visu uz naža galu? Latv. ja skaudīgs cilvē̦ks piena slauktevē ieskatuoties, tad luopiem nelabums pielīuot: pienu kâ ar nazi nuogriežuot LP. V, 11. nažus dancināt, die Messer tanzen lassen - ein derber Volkswitz, bei dem der Eingeweihte dem Uneingeweihten das Gesicht mit Russ beschmierte Etn. II, 70. [Wohl aus r. ножъ dass.; zum Auslaut des nom. s. vgl. z. B. le. grasis.]

Avots: ME II, 697

pagatavēties

‡ pagatevêt(iês) Ramkau, = pagatavuôtiês: kad uogas ir zaļākas nuolasītas, tad liek, lai tās pagatevējas.

Avots: EH II, 133

sētava

sẽ̦tava Ruj., Iw., sē̦tava Manz., U., Spr., sē̦tave, sẽtevē Dond., sẽ̦tūve PS., Ranzen, Irmelau, Ramkau, Deg., Matkuln, Karls., Neuermühlen, Matthiä, sē̦tuve Wid., Saussen, sē̦tuva U., sè̦tuvisa Lis., sè̦tuvs 2 A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, der Saatkorb: sējējs savā sē̦tāvā ruoku iešaun Manz. Post. I, 256. Ģirts . . . suoļuo . . . pa tīrumu ar sē̦tuvi kaklā Janš. Bandavā I, 174. tīrumā viņš atģidās, ka sē̦taves nebij līdz A. v. J. 1902, S. 124. dieviņš miežus sēja sudrabiņa sē̦tuviņu (Var.: sē̦taviņu, sē̦tuvīti, sē̦tuvām) BW. 28016. paķē̦ruse mazuo, nuo saknēm pītuo sē̦tuvīti A. XX, 164. sẽ̦tuve C., eine Schürze, in der ein Säemann die Saat beim Säen trägt.

Avots: ME III, 833