Paplašinātā meklēšana

‡ aptiņât, mehrfach umwinden (umwickeln) C.: zirnekļi aptiņājuši saviem tīkliem visus kuokus.

Avots: EH I, 122

iztiņât C., Aps., iztîņât, freqn. zu iztît, wiederholt langsam los -, entwickeln: iesietuo Grünh. [Refl. iztiņâtiês, sich herauswickeln: viņš tevi var ietiņāt pat tāduos tīkluos, ka nezināsi, kâ iztiņāties Kaudz. M.]

Avots: ME I, 818

‡ krītiņât, Deminutivform zu krist, fallen (in der Kindersprache) Janš. Bandavā I, 357.

Avots: EH I, 657

pìetiņât N.-Peb., = pietĩņât.

Avots: ME III, 304

satiņât, s. satīņât.

Avots: ME III, 763

tiņât, Refl. -tiês,

5): es priekšā tiņājuos BW. 7918 var.

Avots: EH II, 683

tiņât, -ãju, (wiederholt) haspeln, winden, wickeln Alswig, AP., Arrasch, Bers., C., Drosth., Druw., Golg., Heidenfeld, Jürg., Kalnemois, Kortenhof, Lubn., Mar., Nötk., N.-Peb., Schwanb., Selsau, Sessw., Vīt.; "dziju režgīt" Meselau: dzijās, auklas Golg., Mar. u. a.; bē̦rnu AP., Arrasch, C., Golg., Schwanb., Selsau. kuo tu tur tik daudz tiņā? tiņā tuo bē̦rnu, kâ kad Rīgā būtu jābrauc! N.-Peb. kuo nu tik daudz tiņā, būs tik pūles āttir,cāt! Vīt. kuo nu tiņā, tik˙pat ne˙kas neiznāks! Bers., Kalnemois. nav jāu viegli ar tādu mazu, kas ik˙dienas reižu desmit tiņājams Druw. ve̦ctē̦vs sāka lgnām tināt pastalauklas ap kāju Jürg. tiņāt ievainuotu luocekli apsējās Sessw. tiņādams . . . papirosu Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21. Refl. -tiês,

1) sich (ein)wickeln, sich (ein)hüllen:
diezgan biju tiņājies ar kažuoka lupatām BW. 24859. kuo nu tiņājies tik daudz lakatiem! Vīt.;

2) sich lange ankleiden, sich lange vorereiten, trödeln
N.-Peb.;

3) "sich in etwas hineinmischen"
Jürg.; sich mit jem. abgeben Nötk.; in einem Verhältnis zu jem. stehen Nötk.: mān pa˙visam nepatīk ar viņu tiņāties Nötk. puisis ar meitu tiņājās ebenda. kuo tu tiņājies ar tuo palaidni? Jürg. tāds ar tādu tiņājas Schwanb.;

4) jem. im Wege sein
(gew. in der Verbind. tiņāties pa kājām) Adl., Bers., C., Druw., Jürg., Nötk., N.-Peb., Orellen, Saikava, Schwanb., Vīt., Wolmarshof;

5) sich herumtreiben, sich herumbalgen
Wid. Zu tît.

Avots: ME IV, 193

iztĩņât, s. iztiņāt.

Avots: ME I, 819

satīņât, satiņât, tr., freqn. zu satît, zusammenwickeln; einwickeln: kājās stāvuot nevar satiņāt tik labi papirosa Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 12.

Avots: ME III, 764

tuņuôtiês,

1) sich schwerfällig bewegen
(?): lācis tuņuojās pa druvām Seifert Chrest. III, 2, 190;

2) "sich langsam, trodelnd (zu etwas) vorbereiten"
Behrshof, Nitau, Welonen; pa kājām tuņuoties N.-Peb., im Wege sein; "tiņāties, ilgi ar kuo neveiklu murkšķīties" Nötk. Zu tauņât II.

Avots: ME IV, 266

vervelêt, -ẽju,

1) (schnell, viel und) undeutlich sprechen
Fehteln, Lennew., Meiran, Memelshof, N.-Peb., Odensee, Stockm., Warkl., (mit er̂) AP., Arrasch, Bers., C., Festen, Golg., Jürg., Kalzenau, Kl., Linden in Livl., Lubn., Nötk., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Seltingshof, Sessw., Sonnaxt, Wessen, Vit., (mit er̂ ² ) Grünw., Plātere: neklausi, kuo tas vervelis vervelē! Vīt.;

2) sprudeln
(mit er̂ ² ) Grünw.; dicht emporwallen (vom Rauch) N.-Peb.;

3) (Garn) unordentlich zusammendrehen; sich zusammendrehen (vom Garn)
Wessen;

4) jem. im Wege sein (tiņāties pa kājām); ungewandt sein
Nötk.;

5) "eilig und ungeschickt zusammennähen":
v. cauru maisu Grünw. Falls dissimiliert aus *ververêt, in der Bed. 1 wohl zu r. врать "sich iu der Rede berichtigen", gr. ἐρῶ "werde sagen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 283); in der Bed. 2 zur Wurzel von vir̂t und in den Bedd. 3 und 5 zu vẽrt? Sonst s. Sehwers IMM. 1931, I, 404.

Avots: ME IV, 542