Paplašinātā meklēšana

netìešs,

1) indirekt, mittelbar:
netieši nuoduokļi. nuonāk sēminārā, kur tieši un netieši vairāk tiek gādāts par prāta izkuopšanu Apsk.;

2) uneigentlich, übertragen:
vārda netieša nuozīme Etn. III, 181.

Avots: ME II, 737

‡ pãrtiešs, auf dem Richtwege, gerade vor sich gehend (sich vollziehend): šis pārtiešais gājiens Janš. Dzimtene IV, 55.

Avots: EH XIII, 214

tìešs (li. tiesùs "gerade"), gerade, direkt, unmittelbar: tieša atkarība Pūrs II, 196. miesas un dvēseles tiešuo sakaru ebenda. grieķi nāca tiešā sakarā ar austrumu kultūru A. v. J. 1899, S. 307. pēc . . . tiešām un aplinkām liecībām S. 183. ar tiešu kārumu . . . metās tiem virsū A. v. J. 1896, S. 655. tukša ieduoma bez it ne˙kāda tieša pamata Pūrs I, 25. paraugus tiešā dzīvē A. XX, 901. caurskatīt vinu tiešuo nuozīmi Apsk. v. J. 1903, S. 34. - Adv. tieši (li. tiẽsiai), unmittelbar, direkt; geradezu: tieši un netieši... tiek gādāts par prāta izkuopšanu Apsk. v. J. 1902, S. 8. iegūt . . . puoti tieši A. v. J. 1896, S. 242. parādīsies... tieši par rīkuotāju S. 386. ne˙viens negrib būt tieši viņas piekritējs Pūrs I, 35.

Avots: ME IV, 215

star̂piniẽks: dzīti starpinieku un tirdzinieku ... apkampienuos Jauns. J. un v. 335. Frīdis bij netiešs s. A. Upītis Sm. lapa 147.

Avots: EH II, 571

tiesi L., St., = patiesi, waht: tas ir tiesi Glück Daniel 6, 12. Vgl. li. tiesùs "gerade", le. tiešs.

Avots: ME IV, 214