Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tiels' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tiels' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

tiels

II tiels "?": izaugusi tīri kâ tielais gaļas gabals A. XX, 305.

Avots: ME IV, 210

Šķirkļa skaidrojumā (6)

atskamenis

atskamenis, [atskaminis Warkland], ein Besen-, Quaststumpf Mar., Nerft. Auch: sluotas atskaminu (acc. s.) BW. 18500 (aus Lettin). In Schwaneb. u. Oppek. sei atskamen[i]s das jenige Ende eines Quasts, das man beim Gebrauch in der Hand hält [(in Korwenhof dafür atskamene) und auch das spitze Ende des Besenstiels].

Avots: ME I, 191, 192


knauķis

II knauķis,

1) das Querholz am langen Sensenstiel
U.; [ der obere Asthaken des Stiels der kurzen Sense Bielenstein Holz. 496];

2) knaûķis 2 , ein derbes Stück Brot
Ahs. [vgl. knaucis];

3) ein zum Strohtragen ins Ende eines Seiles hineingebundenes Holzstück
Grünhof.

Avots: ME II, 243


laipsta

laîpsta 2,

1): kuoka lāpstiņa vērpjamuo linu uztīšanai (laĩpstiņa) Pelzen; ‡

3) ein Maischholz
(mit ) Frauenb.: ar laipstu (menti) apmaisa iesalu, kad uzlej karstu ūdeni;

4) der untere Teil (vom Griff an) eines Sensenstiels
(mit ) Grob.

Avots: EH I, 714


luņķis

lùņķis, [luņ̃ķis Karls.],

1) der Schmeichler, Fuchsschwänzer
L., St., U., Smilt.: tāds luņķis mīlēja tik kārības kārību dēļ Dünsb.;

2) meža luņķis, ein Raubtier, besonders der Wolf, Fuchs
Irmelau; Waldräuber oder Schnapphahn;

3) [luņ̃ķis, etwas Zusammengeballtes
Ruj.]: ūdens sadze̦n sūnas lielākuos blāķuos jeb luņķuos Konv. 2 1497;

4) ein Sturnpf, ein kurzer, runder Gegenstand, z. B. eine Zigarre:
uzkūpini luņķīti, rauche eine Zigarre! Sld., Lind.; [de̦sas luņķis Ramelshof, Stelp.; luņ̂ķis 2 Preekuln, das männliche Glied; luņ̂ķis 2 Nigr., Dond. "der weiche Teil eines Pfeifenstiels"; "ļuodzīgs zirgs" Nigr.].

Avots: ME II, 514


pasole

II pasuole, der Sensenstiel [Infl. n. Bielenstein Holzb. 496], Lubn. n. Etn. III, 1; der untere Teil des Sensenstiels Dond. n. Etn. II, 33.

Avots: ME III, 110


žerklis

I žerklis,

1) die Gabelung eines Baumes
Naud.; žerkle Grünh., ein gegabelter Ast; žerkle N. - Bergfried, die Gabelung des Harkenstiels;

2) die Gabelung der Beine
Alksnis-Zundulis, Ekau, Naud., Siuxt. Als ein Lituanismus (mit kl und gkl ) zu li. žer̃gti "die Beine spreizen"?

Avots: ME IV, 804