Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tiepša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tiepša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
tiepša
tiẽpša Bauske, C., Dunika, Grünh., Iw., Jürg., N.-Wohlfahrt, PS., Pe̦nkule, Ronneb., Segew., Siuxt, Stenden, Wahnen, Wolmarshof, (mit ìe 2 ) Adsel, Bers., G.-Buschh., Kl., Kr., Marzen, Schwanb., Selsau, Sessw., tiepša Dond., Nötk., Zirsten, comm., ein Rechthaber, ein auf seinem Willen Bestehender L., St., U., ein ziinkischer Mensch, ein Streitsüchtiger Mag. XIII, 2, 70; 3, 56: tas tiepša tautu dē̦ls suolīja vairs negaidīt BW. 7410, 1 var. viņi ir vienpusīgi tiepšas Zalktis I, 156. ej nu, neesi tāds tiepša! Blaum. Skala ug. 11 7. Zu tiept(ies); vgl. Sommer 108.
Avots: ME IV, 211
Avots: ME IV, 211
Šķirkļa skaidrojumā (16)
kasa
tiepa
tiepa,
1) tiẽpa AP., Arrasch, Matkuln, Mitau, Neuhausen, Nötk., Ramkau, Salgaln, Schujen, Walk, Zirsten, (mit ìe 2 ) Adsel, Bers., Fehgen, Kalzenau, Kl.-Salwen, Lds., tiepa Daudsewas, Meselau, Neugut, Widdrisch, comm., = tiepša;
2) der Eigensinn
Celm., Dr.; das Hartnäckigsein, das Widerstreben Vīt.; die Nücke N.-Peb., (mit iẽ) Arrasch, Jürg., Notk.: bē̦rnam tiepa jāizdze̦n Jürg. tavas tiepas nevar pārvarēt Notk. lai jau bē̦rns raud! tā jau tāda tiepa vien ir N.-Peb. viņš atkal iesācis savu tiepu Vīt. tu vari palikt pie savas tiepas Blaum. viņš bij nepierunājams savā varuonīgā tiepā Stari II, 737. Zu tiept(ies).
Avots: ME IV, 211
1) tiẽpa AP., Arrasch, Matkuln, Mitau, Neuhausen, Nötk., Ramkau, Salgaln, Schujen, Walk, Zirsten, (mit ìe 2 ) Adsel, Bers., Fehgen, Kalzenau, Kl.-Salwen, Lds., tiepa Daudsewas, Meselau, Neugut, Widdrisch, comm., = tiepša;
2) der Eigensinn
Celm., Dr.; das Hartnäckigsein, das Widerstreben Vīt.; die Nücke N.-Peb., (mit iẽ) Arrasch, Jürg., Notk.: bē̦rnam tiepa jāizdze̦n Jürg. tavas tiepas nevar pārvarēt Notk. lai jau bē̦rns raud! tā jau tāda tiepa vien ir N.-Peb. viņš atkal iesācis savu tiepu Vīt. tu vari palikt pie savas tiepas Blaum. viņš bij nepierunājams savā varuonīgā tiepā Stari II, 737. Zu tiept(ies).
Avots: ME IV, 211
tiepaldesa
tiepans
tiepelis
tiepiķis
tieplis
tiepnieks
tieponis
tiepuonis,
1) tiẽpuonis Ruj., tiepuonis LKVv., tiepuons Oppek. n. U., tiẽpuons Notk., tiepuoņa Lennew., Linden, N.-Peb., Schonberg, Schujen, (mit iẽ) AP., Funkenhof, Hofzumbērge, Notk., Ramkau, Schwitten, Stenden, Upesgrīva, Wain., (mit ìe 2 ) Adl., Adsel, Bers., Domopol, Erlaa, Gr.-Buschh., Gr.-Salwen, Kalzenau, Laud., Lennew., Mar., Saikava, Selsau, Setzen, Warkl., (mit iê 2 ) Gold., Widdrisch, comm., = tiepša: stūrgalvīgs tiepuonis A. v. J. 1900, S. 614;
2) Plur. tiepuoņi Wid., (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., tiepuoni Ruj. n. U., tiepuoni Ruj., Nücken; Gewohnheiten, Art und Weise
(tiepuoni) U. (mit ?). .
Avots: ME IV, 212
1) tiẽpuonis Ruj., tiepuonis LKVv., tiepuons Oppek. n. U., tiẽpuons Notk., tiepuoņa Lennew., Linden, N.-Peb., Schonberg, Schujen, (mit iẽ) AP., Funkenhof, Hofzumbērge, Notk., Ramkau, Schwitten, Stenden, Upesgrīva, Wain., (mit ìe 2 ) Adl., Adsel, Bers., Domopol, Erlaa, Gr.-Buschh., Gr.-Salwen, Kalzenau, Laud., Lennew., Mar., Saikava, Selsau, Setzen, Warkl., (mit iê 2 ) Gold., Widdrisch, comm., = tiepša: stūrgalvīgs tiepuonis A. v. J. 1900, S. 614;
2) Plur. tiepuoņi Wid., (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., tiepuoni Ruj. n. U., tiepuoni Ruj., Nücken; Gewohnheiten, Art und Weise
(tiepuoni) U. (mit ?). .
Avots: ME IV, 212
tiepšis
tiepšļa
tiept
tiept (li. tem̃pti "ziehend spannen"), -pju, pu,
1) tìept C., tìept 2 Kl., Kr., recken, steifen
Bielenstein Holzb. 28: viņš man tiept uztiepa savu kažuoku C., KL;
2) stramm halten, behaupten
L., U.: es viņam pierādīju, bet viņš tiêpa 2 un tiepa, ka . . . (oder: tiepa un tiepa savu) Stenden. viņš grib tiept, ka es tuo e̦smu darījis Notk. viņš man sāk tiept (nee̦suošu) parādu virsū (aufbürden) Golg.;
3) "nepareizi apvainuot" Wessen. Refl. tìeptiês Neuenb., Wolm., (mit iê 2 ) Iw., Līn., auf sein angebliches Recht bestehen, hartnäckig Recht haben wollen, sich (auf etwas und gegen etwas) steifen
U.: kas pret viņu varē̦tu tiepties un pastāvēt Hiob 9, 4. žīdiņš šâ, tâ stīvējās un tiepās Dīcm. pas. v. I, 35. tē̦vs negribēja ne par kuo tuo darīt un ilgi tiepās ar dēlu 44. tu ar mani tiepies Kav. citi tiepjas, ka viņa ir tagad tur vēl e̦suot LP. V, 398. - Subst. tìepšanâs, das Sichsteifen: tiem nelīdz ne˙kāda tiepšanās BW. III, 1, 21; tiepums,
1) tiẽpums Bauske, Plur. tiẽpumi Siuxt, das Sichsteifen, die Nücke(n):
bē̦rnam uznāca tiepums Bauske. žīds re̦dzē̦dams, ka nuo F. saviem tiepumiem ne˙kādu taisnību nedabūs Jaun. mežk. 90; Wortstreit L., St.;
2) s. tiẽpums. Nebst tīpt, li. tampýti " mehrfach dehnen", tamprùs "zäh", tìmpa "Sehne" an. ƥambr "angeschwollen" ƥǫmb "Bogensehne", lat. tempus "Zeit; Schläfe" u. a. (s. Lidén IF. XIX, 331 f., Persson Beitr. 484 f., Boisacq Dict. 942, Walde Wrtb .2 769, Fick Wrtb. III 4 , 181, Trautmann Wrtb. 317 f.) zur Wurzel. von tît.
Avots: ME IV, 211, 212
1) tìept C., tìept 2 Kl., Kr., recken, steifen
Bielenstein Holzb. 28: viņš man tiept uztiepa savu kažuoku C., KL;
2) stramm halten, behaupten
L., U.: es viņam pierādīju, bet viņš tiêpa 2 un tiepa, ka . . . (oder: tiepa un tiepa savu) Stenden. viņš grib tiept, ka es tuo e̦smu darījis Notk. viņš man sāk tiept (nee̦suošu) parādu virsū (aufbürden) Golg.;
3) "nepareizi apvainuot" Wessen. Refl. tìeptiês Neuenb., Wolm., (mit iê 2 ) Iw., Līn., auf sein angebliches Recht bestehen, hartnäckig Recht haben wollen, sich (auf etwas und gegen etwas) steifen
U.: kas pret viņu varē̦tu tiepties un pastāvēt Hiob 9, 4. žīdiņš šâ, tâ stīvējās un tiepās Dīcm. pas. v. I, 35. tē̦vs negribēja ne par kuo tuo darīt un ilgi tiepās ar dēlu 44. tu ar mani tiepies Kav. citi tiepjas, ka viņa ir tagad tur vēl e̦suot LP. V, 398. - Subst. tìepšanâs, das Sichsteifen: tiem nelīdz ne˙kāda tiepšanās BW. III, 1, 21; tiepums,
1) tiẽpums Bauske, Plur. tiẽpumi Siuxt, das Sichsteifen, die Nücke(n):
bē̦rnam uznāca tiepums Bauske. žīds re̦dzē̦dams, ka nuo F. saviem tiepumiem ne˙kādu taisnību nedabūs Jaun. mežk. 90; Wortstreit L., St.;
2) s. tiẽpums. Nebst tīpt, li. tampýti " mehrfach dehnen", tamprùs "zäh", tìmpa "Sehne" an. ƥambr "angeschwollen" ƥǫmb "Bogensehne", lat. tempus "Zeit; Schläfe" u. a. (s. Lidén IF. XIX, 331 f., Persson Beitr. 484 f., Boisacq Dict. 942, Walde Wrtb .2 769, Fick Wrtb. III 4 , 181, Trautmann Wrtb. 317 f.) zur Wurzel. von tît.
Avots: ME IV, 211, 212
tiepulis
tiepumnieks
tiepums
tiẽpums Iw., Kand., Līn., Salis, Selg., Stenden, tiêpums 2 Frauenb., Līn., tiepums Kav., Grünh., tiepuma de̦sa LKVv., Grünh., Wahnen, tiepuma dirsa Kav., tiepuma kule Karls., = tiepša: kuo tu ar tiepumu darīsi kas jau ir, ir! LP. V, 375. dē̦li - lieli tiepumi - ar tuo nav mierā VI, 687.
Avots: ME IV, 212
Avots: ME IV, 212