te̦ka,
1) te̦ka U., Spr.,
te̦ks U., Gļiebava, Siuxt,
der Pfad, der Fusssteig U.:
visas te̦kas man zināmas (es zināju visus te̦kus 30535)
bāleliņa birztalā BW. 13575, 1.
sāskrēja vedēji pa cūku te̦kām 16238, 4 var.
kuopā viņi bija izte̦kājuši ganu te̦kas Janš.
tikvien gan nuo . . . cilvē̦ka mūža ir, kâ nuote̦kāt visas savas te̦kas Siliņš 31.
viņš ierauga teciņu un gāja, gāja pa šuo teciņu JK. V, 1, 58.
kur viņas te̦ka uzgāja uz braucamuo ceļu Kaudz. M. 109.
tu staigātu . . . Golgatas te̦ku 57.
ērkšķu te̦ks Stari II, 871.
brīžam taisna mūža te̦ka, brīžam gāja līkumā BW. 325.
rāmuo te̦ha ir labi iestaigāta Glück Spr. Sal. 15, 19.
skudras te̦ka Etn. II, 134.
saules te̦ka Br. 227;
2) galvas te̦ks N.-Autz n. U.,
der Scheitel; peļu te̦ka, ein dunkler Streifen dem Rücken entlang: salnis zirgs ir... skaistāks nekâ briedis, un šim vēl tāda kuoša peļu te̦ka pa muguru Janš. Dzimtene
2 I, 339;
3) upes te̦ka, ein Flussbett: nuogulu daudzums upes te̦kā augs MWM. VIII, 853;
4) der Wechsel (vom Wilde) Dr.;
5) ceļa te̦kas, plantago Ranken n. Birsman.
Für taka, taks mit dem e von tecêt.Avots: ME IV,
158