Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tilles' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tilles' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

tilles

tìlles ² Mar., das Weinen, Heulen Wid.; "rauduļa lūpas" (?) Mar. n. RKr. XV, 141: ka viņš laida tilles vaļā: tillēja gan Mar. n. RKr. KV, 141.

Avots: ME IV, 188

Šķirkļa skaidrojumā (9)

apdunis

‡ apdunis (part. prt. act.) laiks "bewölktes, nebliges, windstilles Wetter" (?) Stelpenhof.

Avots: EH I, 79

bezvēja

bezvẽja laiks, windstilles, windloses Wetter. bezvēja saulainas dienas Stari I, 325.

Avots: ME I, 287

klusêt, - u, od. - ẽju, - ẽju,

1) intr., still sein, schweigen:
tādēļ labāk klusēt JR. IV, 86. viņi raugās un klusē A. XII, 387. mē̦mi klusē tāles Vēr. I, 926. klusi nu ar savām dzejnieka pļāpām! Vēr. I, 1205. klus[i], krancīti, stāv[i], krancīti! BW. 14356;

2) klusêt, - ẽju, = klusinât, tr., still machen, zum Stillesein bringen: bē̦rnu.

Avots: ME II, 237

rāms

rãms (li. romas "ruhig"), Adv. rãmi, kirre, zahm, still, fromm (nicht religiös) U.: Sprw. stāvi rāmi, - būsi kungs! ē̦dat rāmi, manas guovis, man nav vaļas jūs ganīt! BW. 29315 var. kur jāsiet, rāmas tautas....? rāmu meitu lūkuoties Biel. 718. tik vien vainiņas, ka rāmi staigāja 704. - bijis rāms laiks (stilles Wetter) LP. VII, 794. Subst. rãmums (li. romùmas), die Zahmheit, Ruhe: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad paņemsi, tad atrasi manu lielu rāmumiņu BW. 10857, 8 var. viņš teica ar sevišķu rāmumu A. XX, 649. Zu ramaņas, ramît.

Avots: ME III, 496

rāmulīte

rāmulĩte, rāmuļĩte, ein stilles, zahmes Mädchen: trīs gadiņi tautu dē̦ls mani rāmu rāmināja. kad aiziešu,... tad tu rasi (für radīsi) rāmulīti BW. 10857, 8. tā bij dubļu rāmulīte (Var.: rāmuļīte), ne lapiņa nečabēja 431, 5. rãmulīte, eine Bezeichnung für Schafe Bauske.

Avots: ME III, 496

tiens

‡ tiens gaiss, stilles Wetter Lng. (unter gaiss); klares Wetter (mit "iẽ") Bartau.

Avots: EH II, 687

trāps

I trāps (mit hochle. ā aus ē̦?), ruhig, windstill, klar, helltonend (vom Wetter) Lubn. (besonders von Sommermorgen, auf die ein heisser Tag folgt, gesagt), Zalmuiža, (mit à2) Bērzpils, Meiran, Saikava: trāps laiks gadījās, un uz ūdeņa labi skanēja Saikava. trāpā vakara laikā atbalss tāļu iet Meiran. tràps ² (stilles) ūdens Warkl.

Avots: ME IV, 227

vēst

II vêst ² (li. vésti "kühl werden"), -šu, -su, schwer atmen Hofzumberge: burvis tâ kâ pūķis vēš un sprauslā Druva I, 143. Subst. vē̦sums: kluss un palē̦ns vē̦sums (ein stilles, sanftes Sausen) Glück I. Kön. 19, 12. Vgl. auch savēst.

Avots: ME IV, 570, 571

zurza

zurza,

1) comm., wer still und anhaltend weint
Memelshof, (mit ur̂ ) Gr. - Buschh.;

2) comm., wer viel und unnütz spricht (mit ur̂ ) Domopol;

3) stilles und anhaltendes Weinen
(mit ur̂ ) Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 751