Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'timsa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'timsa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

patimsa

patimsa, patìmse 2 , = patùmsa: te pa patimsu veŗas Pas. IX, 424. vakarā lasa pa patimsei Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 182


timsa

tìmsa 2 : auch Erlaa, Fest., Heidenfeld, Lasd., Linden in Livl., Lubn., Sonnaxt, (mit im̂ 2 ) Ramkau, (mit im) BW. 30006 var., 34023 var. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 720 f.

Avots: EH II, 682


timsa

tìmsa 2 Adl., Bers., Golg., Gr.-Buschh., Grosdohn, Kl., Kreuzb., Lis.,. Lös., Lub., Mar., Marzen, Meselau, N.-Peb., Odsen, Ogershof, Oselshof, Saikava, Schwanb., Selb., Selsau, Sessw., Setzen, Warkl. u. a., tim̂sa 2 AP., timsa U:, Alswig, Korwenhof, N.-Laitzen, Nötk., = tùmsa. Nebst timst und tima (s. dies) zu li. tamsà "Finsternis", timsras "schweissfüchsig", ai. támaḥ, ir. temel "Dunkel, Finsternis", lat. temere "blindlings", ahd. demar "Dämmerung" u. a., s. Trautmann Wrtb. 322 f.

Avots: ME IV, 191


timsains

tìmsains 2 Lubn., bewölkt: t. laiks.

Avots: EH II, 682

Šķirkļa skaidrojumā (12)

aptimst

aptimst, = aptùmst: acis man aptimsa Schwanb. aptimsa, un bija jābeidz darbs Saikava.

Avots: EH I, 122


gaisaļiņa

gaisaļiņa "?": viena puse timsin timsa, uotra gaisa g. [?] BW. 33205, 1.

Avots: EH I, 377


satimst

satimst Golg., Lis., satimt, satimuôt Laud., intr., = satumst, dunkel, dämmerig werden: īsa bija Jāņu nakts: te satimsa, te izausa vakarēja gaisumiņa BW. 33200, 2, ka[d] ļaudīm diena ausa, man satima vakariņš 9157. tâ satimuojis, ka ne˙maz redzēt Laud.

Avots: ME III, 763


steme

steme "ein unsauberes, liederliches (in der Kleidung) Frauenzimmer" Stockm.; iet kâ steme, viens stilbis augšā, uotrs zemē Planhof; ein unsauberer Mensch oder Gegenstand Lubn., Saikava. Mit sekundärem s- zur Wurzel tem- in timsa?

Avots: ME III, 1060


sukne

sukne Višķi n. Ceļi IX, 402, Auleja, Lixna, ein Frauenkleid: Anītei timsas suknes BW. 20567 (aus Lettg.). S. die Bemerkung unter suknis II. Zu suknis II.

Avots: EH II, 601


tima

tima (r. тьма "Finsternis") die Dunkelheit Wid. Nebst timt zu li. témti "dunkel werden" u. a., s. timsa.

Avots: ME IV, 190


timss

timss,

1): auch Tdz. 51744, 59504, (mit ìm 2 ) Auleja, Baltinow, Bērzgale, Borchow, Daudsewas, Druw., Erlaa, Fest, Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Lubn., Mahlup, Manenhausen, Nerft, N.-Laitzen, Oknist, Sonnaxt, Višķi. Subst. timsums: auch Pilda, Skrinda Latw. wol. gram., S. 78, (mit ìm 2 ) Liepna; timsumā gaismas gaidu Tdz. 49271;

2): auch (mit ìm 2 ) Borchow; da lielam tìmsam 2 Kaltenbr., Kl. timseņš timsa vakarā BW. 30006, 10 var.

Avots: EH II, 682


timss

timss,

1) tìmss 2 Aahof, A.-Laitzen, Bers., Gr.-Buschh., Kl., Kroppenhof,, Mar., Marzen, N.-Rosen, N.-Schwanb., Odsen, Ogershof, Preili, Prl., Saikava, Selb., Selsau, Warkl., Wessen, timss Alswig, Korwenhof, Odensee, tìmšs 2 Adl., Golg., Lis., Lös., Lub., N.-Peb., Schwanb., Adj., = tùmšs: iegaja vienā lielā un timsa mežā Pas. IV, 18 (aus Ružina). laiks paliek timšs Zaravič. rudenies timši vakari Prl. n. FBR. VI, 96. timšas acis N.-Peb. timsi tautu svece de̦g VL. aus A.-Laitzen. Dazu das Subst. timsums Stirniene, die Dunkelheit;

2) Subst., = timsa">timsa, die Dunkelheit: timsam me̦tuoties Pas.III, 481 (aus Kapiņi). vakarā jās sēdeja līdz timsam IV, 194. timsam timstuot II, 47 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 191


timst

tìmst 2 Adl., Alswig, Bers., Fehteln, Golg., Gr.-Buschh., Kalnemois, Kl., Lis., Mar., Marzen, Odensee, Ogershof, Saikava, Schwanb., Selsau, Stockm., Warkl., (mit im̂ 2 ) AP., Praes. timst, Praet. timsa, = tùmst, dunkel werden Drosth., Druw., Heidenfeld, Korwenhof, Meiran, Meselau, N.-Peb., Sessw., Welonen, Wessen, Vīt.: vakars timst AP, ruden diena ātri timst Sessw. sāk jau timst, met mieru darbam! Vīt. kā sāka timst, tâ satimsa pa˙visam N.-Peb. timsam timstuot Pas. II, 47 (aus Rositten).

Avots: ME IV, 191, 192


tūcine

tūcine, eine Regenwolke (?): timsa t. aizgula ... tīrumā Tdz. 59861.

Avots: EH II, 707


tumsa

tùmsa, ein nom. pl. tumsi Elv., BW. 5028,1, die Dunkelheit U., Drosth., Ekau, Ellei, Erwalen, Fossenberg, Gotthardsberg, Hasau, Kreuzb., Kr.-Wūrzau, Marzenhof, Matkuln, Nigr., Plm., Ronneb., Sackenhausen, Salis, Schmarden, Selg., Serben, Wirginalen, Wolm., (hochle.) Annenhof (bei Mar.), Bers., Kl., Lubn. (sonst aus dem Hochle., wo dafür timsa, nicht bekannt): tumsa me̦tas LP. II, 16, es wird dunkel, die Dunkelheit bricht an. kad saule nuogāja un tumsa metās I Mos. 15, 17. vienā malā tumsa tumsa BW. 33205 var. līdz mē̦lnai tumsai (me̦lniem tumšiem), bis auf den späten Abend Elv. tumsiņā (oder Adjektiv?) vakarā BW. 433; 33755, 6. mazā tumsiņā LP. VI, 5, bei anbrechender Morgendämmerung: saimnieks mazā tumsiņā piecēlās A. XI, 478. tumsuos (Var.: tmnsā) veda sērdienīti, lai tai kluptu kumeliņš BW. 5028, 1. Wenn mit u aus reduziertem ide. o, zu li. tamsà dass., le. timsa u. a., s. dies und Scheftelowitz BB. XX1X, 23 nnd 47 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 720 f. Oder mit dem u von tumjš "trübe", tumêt "sich bewölken" resp. dumjš "dunkelbraun" ?

Avots: ME IV, 262


zibaiņa

‡ *zibaiņa (od. *zibaine?) "?": timsa nakts zaļejām zibaiņām BW. 10789, 1 (aus Krāslava).

Avots: EH II, 806