Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'titis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'titis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
delderis
‡ l dèlderis 2 Lettg. "sadrupis, dre̦bulīgs, titis%20cilv%C4%93%CC%A6ks">saktitis cilvē̦ks".
Avots: EH I, 314
Avots: EH I, 314
pats
pats,
1): "LA." ME. III, 124 durch "Janš. Paipala 37" zu ersetzen;
2): pašu kalts "ne pirkts, bet (pašu) kalēja kalts" Siuxt: senāk bija pašu kalti dūcīši; ‡
6) allein
(vgl. slav. samъ): lai jis tie dzīvā p. Pas. XI, 55. Zur Etymologie s. auch MeilIet WuS. XII, 17 f. und Pedersen Archiv Orientální VII, 84 f. und Hittitisch 76 ff.
Avots: EH XIII, 183
1): "LA." ME. III, 124 durch "Janš. Paipala 37" zu ersetzen;
2): pašu kalts "ne pirkts, bet (pašu) kalēja kalts" Siuxt: senāk bija pašu kalti dūcīši; ‡
6) allein
(vgl. slav. samъ): lai jis tie dzīvā p. Pas. XI, 55. Zur Etymologie s. auch MeilIet WuS. XII, 17 f. und Pedersen Archiv Orientální VII, 84 f. und Hittitisch 76 ff.
Avots: EH XIII, 183
tūska
I tûska A.-Laitzen, (mit û 2 ) Bauske, Pe̦nkule, Sessau, Widdrisch, tûsks Bers., Kl., Kr., Sessw., die Geschwulst (tūska) U., (tūsks) L., St., Altenwoga, (tûskis) Golg., (tûskis) Kalzenau, (tūskis) Spr., (tùsks 2 ) Meiran, (tûskus 2 ) Siuxt; Wassersucht (tūska 2 ) Behnen, (tūska) Wid., MWM. Xl, 318, (tûskis) Lub., Nerft, Sonnaxt, (tūskis) Seew. n. U., (tûskus 2 ) Gr.-Behrsen: pret tūsku de̦r uošu lapas Etn. IV, 115. ar tûsku nuomdra Sunzel. plaušu tūska Konv. 2 200. tesmeņa tūska, Euterentzündung (mastitis) Preip. 56. nuosiešu... pē̦du, tūskis kad būs laidies Juris Brasa 351. tūska vārdi Br. p. p. 11. - tūsku lapas,
a) Huflattich (tussi- lago farfara
L.) St., U., RKr. II, 80;
b) asclepias vincetouicum Wid.;
c) chelidonium majus Wid.;
d) cochlearia Wid.; tūsku (tūska L.) zâles,
a) Bachbunger (veronica beccabunga)
St., U.;
b) Braunwurz (scrofularia)
Mag. IV, 2, 87;
c) Schellkraut (chelidonium majus)
Etn. III 6; Konv. 2 4057. Vielleicht aus *tūkska; jedenfalls zur Wurzel von tûkt: s. Persson Beitr. 980. f.
Avots: ME IV, 282, 283
a) Huflattich (tussi- lago farfara
L.) St., U., RKr. II, 80;
b) asclepias vincetouicum Wid.;
c) chelidonium majus Wid.;
d) cochlearia Wid.; tūsku (tūska L.) zâles,
a) Bachbunger (veronica beccabunga)
St., U.;
b) Braunwurz (scrofularia)
Mag. IV, 2, 87;
c) Schellkraut (chelidonium majus)
Etn. III 6; Konv. 2 4057. Vielleicht aus *tūkska; jedenfalls zur Wurzel von tûkt: s. Persson Beitr. 980. f.
Avots: ME IV, 282, 283
vizbulis
I vizbulis, Plur. vizbuļi U., RKr. 11, 66, das Windröschen (anemone L.); baltais vizbulis, Busch-Windröschen (anemone nemorosa L.) Mag. IV, 2, 54; RKr. Il, 66; aristolochia clematitis L. Birsman; baltie vizbuļi, Osterluzei Dr.; dze̦ltānais vizbulis, die Osteoblume (anemone ranunculoides L.) RKr. II, 66; vizbuļi Behnen, N.-Bergfried, Zoden od. lielais vizbulis Mag. IV, 2, 53, Trollblume (trollius europaeus L.); zilais vizbulis RKr. II, 66, Birsman od. vizbulīte Ramkau, das Leberblümchen (anemone hepatica L.); vizbuļi U., vizbuli Mag. IV, 2, 82, die Einbeere, Wolfsbeere (paris quadrifolia): zaļa vizbulīte pašā dārza maliņā BW. piel. 2 14492 1 . Vielleicht umgebildet (nach vizulis II u. a.) aus "vizbalis (vgl. *vizbalīte).
Avots: ME IV, 630
Avots: ME IV, 630