tuoju (li. tuojaũ), tahm. n. L., U., tuôj Bers., Erlaa, Lub., Prl., Saikava, tuojin Bers., Erlaa, Adv., alsobald U., sofort:pagaid drusku! es tuoj iešu Prl. n. FBR. VI, 113. vēl tuoj nelīs,jetzt sogleich wird es noch nicht regnen Saussen n. BB. XII, 234. tuo- ist hier der instr. s. von tas; s. Fraenkel Syntax der lit. Kasus 196 mit Literatnrangaben.
nelãga, nelãgas (Gen. s.), loc. s. nelãgā,untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht:nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps. cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm. šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum. tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562. [nelāga vãrdi U., tadelnswerte Worte.]es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv nelãgs (Adv. nelãgi) entwickelt: bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42. viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63. tu nelāgi izrunājies.
‡ uzstatnis, das Gestell; die Staffelei; die spanische Wand:aiz ... uzstatņa ... slēpās ... kundzes gulta A. Upītis Sm. lapa 287. gle̦znuotāja jaunkundzīte, ... savu uzstatni nuovietojusi 278. ierīkuoja uzstatņus alus mucu uzvelšanai bēŗu mielastā Pirmā nakts 113.