Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tole' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tole' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

metoles

me̦tùoles 2, eine Art Garnwinde, Haspel: uzmet dziju uz me̦tuolēm! Mar. n. RKr. XV, 126, N. - Schwanb., [Oppek., Seltingshof].

Avots: ME II, 608


pistole

pistuole BW. 1686, die Pistole.

Avots: EH XIII, 239


puntoles

puñtuoles, (abgeblühte) Teichrosen N.-Peb.; wohl zu punte I.

Avots: ME III, 413


tole

I tùole: auch Ramkau, Waidau, (mit ùo 2 ) Auleja, Bērzgale, Fehteln, Kalnemois, Kaltenbr., Liepna, Marienhausen, Marzen, Meselau, Sinolen, (mit 2 ) Salis; tuolĩt[i] līdzi vedīsim BW. 18315, 2.

Avots: EH II, 709


tole

I tùole AP., Arrasch, C., Jürg., Nötk., PS., Schujen, (mit uõ) Bauske, Salisb., (mit ùo 2 ) Adl., Adsel, Bers., Erlaa, Fest., Golg., Gr.-Buschh., Kalzenau, Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Lubn., Mar., Meiran, Odensee, Ogershof, Oppek., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stockm., Warkl., Wessen, Zvirgzdine, tùola 2 Prl., eine ungehornte Kuh U., Kokn., Spr., Serben, Warkl. (in Kursa, Ruj., Saiis und Woimarshof unbek.): zile un tuole nuozagušas nuo citām guovīm LA. Scherzhaft auf ein Mädchen bezogen: divi meitas kaimiņuos: viena lauce, uotra tuole BW. 18314, 1. Abgeleitet von tuols; Reimwort zu duole, puole, buole.

Avots: ME IV, 285


tole

II tùole 2 Lis., eine Mütze ohne einen Schirm. Gleichfalls zu tuols. Reimt auf buole.

Avots: ME IV, 285


tole

III tùole 2 Erlaa, Odensee, Stockm. "jem. mit eingesalbtem, fest anliegendem Haar". Zu tuols.

Avots: ME IV, 285




tolei(t)

tolei(t): auch (tolèit 2 ) Kaltenbr., (tolèi 2 ) Oknist; in Oknist dafür auch tolèik 2 .

Avots: EH II, 688



tolenis

tuolenis, tuole̦ns St. (aus L.), U., = tuolis I: Jāņa sestdienas vakarā uz piena tuolenīšiem uzliek liepu lapas Etn. IV, 69.

Avots: ME IV, 285


toleniski

tuoleniski Lemb., = tùoliski 2 I.

Avots: EH II, 709

Šķirkļa skaidrojumā (18)

bisēt

bisêt, schiessen St.: bisējamiem rīkiem (von Pistolen gesagt) Kaudz. Izjurieši 305. Refl. -tiês, für sich schiessen St.

Avots: EH I, 221


iecietība

[ìeicietĩba ,* die Toleranz.]

Avots: ME II, 7



īsstobrene

îsstuobrene, die Pistole, der Revolver Diet.

Avots: EH I, 501


kazācene

kazãcene, ‡

2) eine altertümliche grosse Pistole
(mit â 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 597


koceris

kuoceris,

1) der Köcher; Pistolenhalfer Depkin, Elv.;

2) eine Nadelose
U.;

3) ein Futternal von Holz
L.

Avots: ME II, 340




nepasesība

nepanesĩba, die Unduldsamkeit, Intoleranz: uzskatus, kas nesaskanēja ar šiem, vajāja ar naidīgu nepanesību Druwa I, 512.

Avots: ME II, 726


noliecība

nùoliecība,

1) die Duldsamkeit, Toleranz:
nuoliecība pret citām ticībām A. VXI, 916;

2) der Hang, die Neigung:
nuoliecība uz nuoziegumiem B. Vēstn.

Avots: ME II, 812


noliecīgs

nuliecîgs, duldsam, tolerant: viņam jānūt nuoliecīgam pret citām tautībām A. tas bija devīgs un nuoliecīgs A. XIII, 889.

Avots: ME II, 812


panesība

panesĩba, die Fähigkeit zu ertragen, Ausdauer, Geduld, Toleranz: cik viņās (acīs) panesības, lēnības un miera! Aps. ticības panesības gars Vēr. II, 596.

Avots: ME III, 77


pārmuči

pãrmuči, eine Kappe (z. B. Pistolenhalfter), ein Überzug U. Zu pārmukt.

Avots: ME III, 168


pielaidība

pìelaîdĩba,

1) Toleranz:
viņš cildina ticības pielaidību Plūd. Llv. II, 134;

2) Nachgiebigkeit
N.-Peb., Ronneb.; "gefätliges Wesen" Gr.-Würzau.

Avots: ME III, 264


šaudīkla

šaũdīkla N. - Bartau, ein minderwertiges (altes) Schiessgewehr (eine Pistole und dergl.): ar šaũdīklu darbuojuoties jau dažam nuotikusi nelaime Janš. nav ne˙viena, kam kāda šaũdīkla Janš. Bag. Čāp. dē̦ls 54. mums nav ne˙kādas šaudīklas, bet viņiem krietns ieruocis Janš. Dzimtene IV, 190.

Avots: ME IV, 6


skaldīgs

skalˆdîgs,

1) "derb(?)"
B. Vēstn.;

2) "zänkisch; intolerant" :
skalˆdīgs 2 cilvē̦ks Sessau, Hofzumberge;

3) leicht zu spalten:
skalˆdīgs kuoks Nötk., Hirschenhof, Alswig, Sessw., Schwanb., N.-Peb., Odsen, (mit alˆ 2 ) Neuhausen, Widdrisch, Markgrafen, Wirginalen.

Avots: ME III, 868


šveibēt

šveibêt,

1) (Eisen zusammen) schweissen
Kokn.;

2) "Feuer ans Pulver in einer selbstgemachten Pistole legen"
Edinburg.

Avots: ME IV, 114


toļš

toļš Kaltenbr., Kalupe, = tolei(t).

Avots: EH II, 688