Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'trīde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'trīde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
sastrīde
sastrīde, sastrīdus, der Zank, Streit: par tuo nu izcēlās atkal sastrīde Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 136. sastrīdus gadījums M. Aruons Latvis 1927, N 1786, S. 4.
Avots: ME III, 749
Avots: ME III, 749
strīde
strīde: auch (mit ì 2 ) Kaltenbr.; būs tiem s. celiņā BW. 17233. tagad tā lieta e̦suot uz strīdes (darüber streite man jetzt) AP.
Avots: EH II, 588
Avots: EH II, 588
strīde
strīde St., U., Mar. n. RKr. XVII, 139, (mit t) C. PlKur., strīds PS., Salis, strids 2 Mar. n. RKr. XVII, 139, Prl., strīds U., strīdus Karls., strīdus U., strīdiņš Salis, strīdiņš U., der Streit, Zank: ve̦lns ar dievu sanāca strīdū LP. VII,1189. bija dzirdama asa strīde Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV,107. ar visiem strīdiņiem tuomē̦r... biedri satika labi A. Brigader Daugava I, 145. Nebst estn. rīd aus mnd. strît.
Avots: ME IV, 1091
Avots: ME IV, 1091
strīdeklis
strīdekls
strīdekslis
strīdelnieks
trīde
trīdeksnis
trīdeksnis
II trīdeksnis U., Kl.-Salwen, Üxküll, (mit î 2 ) Amboten, trīdēkslis, (Alschw.) trīdēksnis, =strĩdêkslis, ein Hackbrett U., Mag. XX, 3, 185: sit, bāba, baube̦nu ar bē̦rna kāju! kam vīrs nepirka sudraba trīdeksni (Var.: trīdēksli, tridekšņus, trīzdeksni, strīzdekli) BW. 21056 var. pie galda dzieduot lietuoja trīdeksni BW. III; 1, 85. trīdeksnis bijis skārda, un barvede talkās ar tuo uz galda situsi Mesoten. Entweder zu trīdêt "ein Tanzstückchen singen", oder dissimiliert aus *strīdeksnis; die Schreibung trijdeksnis BW. 21056 beruht wahrscheinlich auf falschem Anschluss an trîs "drei", wozu auch trīdeksnis I veranlassen konnte.
Avots: ME IV, 240
II trīdeksnis U., Kl.-Salwen, Üxküll, (mit î 2 ) Amboten, trīdēkslis, (Alschw.) trīdēksnis, =strĩdêkslis, ein Hackbrett U., Mag. XX, 3, 185: sit, bāba, baube̦nu ar bē̦rna kāju! kam vīrs nepirka sudraba trīdeksni (Var.: trīdēksli, tridekšņus, trīzdeksni, strīzdekli) BW. 21056 var. pie galda dzieduot lietuoja trīdeksni BW. III; 1, 85. trīdeksnis bijis skārda, un barvede talkās ar tuo uz galda situsi Mesoten. Entweder zu trīdêt "ein Tanzstückchen singen", oder dissimiliert aus *strīdeksnis; die Schreibung trijdeksnis BW. 21056 beruht wahrscheinlich auf falschem Anschluss an trîs "drei", wozu auch trīdeksnis I veranlassen konnte.
Avots: ME IV, 240
trīdeksnis
I trīdeksnis Prl., (mit î 2 ) Lemsal, Schwitten, (mit ĩ ) A.-Bergfried, eine hölzerne, dreizinkige Gabel zum Fassen und Heben von Heu, Korn oder Spreu. Wohl mit ī aus ij; -deksnis zu dakša.
Avots: ME IV, 240
Avots: ME IV, 240
Šķirkļa skaidrojumā (9)
didereinis
didereinis [dide̦rainis?], = eglīte od. trīdeksnis in Alt- und Neu-Rahden; während eglīte (trīdeksnis) aber auf Hochzeiten ange-wandt wurde, bediente man sich des dide̦rainis [didereinis?] zur Zeit des talkus.
Avots: ME I, 466
Avots: ME I, 466
kauss
I kaûss 2 Demin. instr. s. kausīti BW. 19593 var.,
1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;
3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;
4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;
7): Demin. kausiņš,
a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;
b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡
8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡
9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.
Avots: EH I, 595
1): meta kāpuostuos cūkas kausu Siuxt. k. ir taisni pakaļā aiz ausīm Salis;
3): eine irdene Schüssel mit einem Henkel, die früher zum Schöpfen flüssiger Speisen benutzt wurde
Siuxt;
4): auch (ein Kochlöffel, Schöpflöffel)
AP., Ramkau, Seyershof, (Demin. kausiņš ) Wainsel n. FBR. XIV, 85, Liepna, Oknist, Schujen;
7): Demin. kausiņš,
a) "caurums dzirnu stīpā, kur iebāž milnu" Dunika;
b) "neliels kuociņš, kas nuostiprināts dzirnu ripas apakšējā daļā; uz tā balstās augšējā ripa" Warkl.; ‡
8) kausiņu pierē dabūt, einen Schlag (Hieb) vor die Stirn bekommen
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡
9) strīdes k., ein unnützer Händelmacher
Diet. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 192.
Avots: EH I, 595
strīda
strīdiņš
strīds
strīzdeklis
strīzdeklis Bw. 21056 var., strīzdeķis JK. II, strīzdiķis Konv. 1 780, = trīdeksnis, eine Art bei Hochzeiten gebrauchtes Musikinstrument: strīzdiķi strubulķi, eim[a] abi kāzās! man bij ēst, man bij dzert, tev galdiņu rībināt BW. 15998, 4.
Avots: ME IV, 1092
Avots: ME IV, 1092
trijdeksnis
trijdeksnis Alksnis-Zundulis, trideksnis, tridēksnis, = ē̦rkulis 4, "sitams mūzikas instrūments nuo dzelzs ar dzelzs zvārguļiem" Vēr. v. ,1. 1904, S. 649: trideksnis jeb ē̦rkulis jeb kāzu puķe ar skaidu un drēbju rozetēm ap zvārguli Plutte 60. izpuškuota un ar dažādiem skandeklīšiem piekabināta eglīte, kuo sauca arī par ē̦rkuli jeb tridēksni; tuo dziedātāja sita uz galda Janš. Nīca 38. sit, bāba, baubeņus ar bē̦rna kājām: kam vīrs nepirka sudraba trijdeksni (Var.: tridekšņus) BW. 21056. Die Schreibung trij- meint wohl ein trī-; vgl. trīdeksnis.
Avots: ME IV, 234
Avots: ME IV, 234
trīsdeviņi
trîsdeviņi, = trejdeviņi (trīdeviņi BW. 12415, 5 wohl aus trijdeviņi): precēj[a] mani trīsdeviņi, vēl deviņi lūkuojās BW. 7793. trīsdeviņi pāduomīni 12248. trīsdeviņus (Var.: trīsdeviņi) tu dabūsi 21784, 1 var. trīsdeviņas kaudžu lāvas 32391. trīsdeviņi skruoderi nuomirs Br. sak. v. 1115. trīsdeviņus krustus Pas. III, 77, IV, 232. aiz trīsdeviņām duravām III, 318.
Avots: ME IV, 241
Avots: ME IV, 241