Paplašinātā meklēšana

ìetrìsêtiês, erbeben, erzittern: viņai sirds sāpigi ietrīsas A. Up.

Avots: ME II, 83

nùotrìsêt, intr., erzittern, erbeben: dievs duod apsei nuotrīsēt BW. 8864. viņa nuotrīsē Rainis.

Avots: ME II, 877

[patrīsêt, eine Weile zittern: dabūja aukstumā krietni patrīsēt.]

Avots: ME III, 124

satrīsêt: = satrīcêt 1: satrīs paltis, nuošalc tērces Daugava 1939, S. 418.

Avots: EH XVI, 457

satrīsêt, sich stark schütteln Spr.

Avots: ME III, 766

I trìsêt: auch Serben, Smilt., Trik., (mit ĩ) Lemb., (mit ì ² ) Oknist, Sonnaxt, Visķi, 3. prs. trīsē Rūžu Kr. 82, trìs ² (aus *trīsi), 1. p. s. trìšu ² Auleja; trīšējuošs gaišums Fr. Bārda Zemes dē̦ls ⁷ 23.

Avots: EH II, 696

I trìsêt Drosth., Jürg., Notk., PS., Wolmarshof, (mit î ² ) AP., Arrasch, (mit ĩ ) Bauske, Daugeln, Segew., Tr., (mit ì ² ) Zvirgzdine, -u, -ẽju, zittern, beben: trīsi (Var.: trīci, drebi), apšu lapa! BW. 22696, 5 var. tā trīsēja tautu meita 25448 var. viņš nuo lieliem priekiem trīs Vēr. v. J. 1904, S. 262. viņš (nuo bailēm) trīsējis Pas. III, 31. ziedu lapiņas bikli trīs Zalktis II, 48. pie debesīm jau trīsēja rīta blāzma Vēr. II, 947. In Lettgallen auch reflexiv: vecis... viss... trīsas (r. трясеться) nuo saltuma Pas. IV, 80 (aus Malta). Entweder aus *trisêt (= li. trišėti "zittern)" mit dem ī von trīcêt, oder aus einem Paradigma *trìsu (= li. *trįsù), *trisu, *trist (zu trašâtiês) umgebildet (zu diesem Vorgang vgl. Le. Gr. § 619). Das slav. ę in tręsti "schütteln" beruht wahrscheinlich auf em, sodass le. trīsêt von slav. tręsti wahrscheinlich zu trennen ist.

Avots: ME IV, 241

II trĩsêt Stenden, mit einer trīse aufwinden Spiess n. U.

Avots: ME IV, 241

uztrīsêt, mit Hilfe einer Tritze (trīse) (hin)aufwinden, aufziehen Stenden, U. (unter trīsuot).

Avots: ME IV, 393

[bailēt, intr., sich fürchten: tiem būs trīsēt un batlēt Glück V Mos. 2, 25]. Gew. refl. baîlêtiês dass.

Avots: ME I, 251