Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trūbe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trūbe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

strūbe

strūbe,

1) eine Röhre
U.;

2) eine hölzerne Trompete
U., ein Pferdehüterhorn Bielenstein Holzb. 723 (mit Abbild.). Aus trūbe.

Avots: ME IV, 1097

trūbe

trūbe (unter trũba): eine Röhre (mit ù ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 699

*trūbete od. *trūbetis (mit ostle. ū aus uo?) "?": saritināja gatavu trūbeti Pas. VI, 199.

Kļūdu labojums:
*trūbete = *trūbete < *trūbīte (? s. Augstkalns FBR. XI, 48 f.)

Avots: ME IV, 249

Šķirkļa skaidrojumā (3)

aizmilzt

àizmilˆzt, intr.,

1) versanden, verwachsen:
upīte aizmilzuse LP. I, 178, um Windau. stāvuošā ūdenī atruonamas bedres ar laiku aizmilst;

2) eiternd anschwellen, wobei die angeschwollene Stelle gelb wird:
pirkstā iedūrās skabarga, tāpēc nags aizmilzis Aps., AP., C., JK.;

3) (von Fensterscheiben) sich trūbend grün und rot werden:
būdiņas rūtis nuo ve̦cuma aizmilzušas (Dondangen). Auch spottweise von jemandem, der etwas nicht erblickt hat: vai tev acis aizmilzušas? [vgl. aizsērêt].

Avots: ME I, 40

strūbēt

‡ strūbêt, eine hölzerne Trompete blasen (nach Prof. P. Schmidt): meita attecēja gar upmali strūbē̦dama VL. aus Alschw. Vgl. strūbe 2.

Avots: EH II, 591

trūba

trũba Iw., Līn., trūba U., trūbe U.,

1) eine Röhre (wie jeder hohle Zylinder von verschiedenster Materie und verschiedenstem Gebrauch)
U.: dzirdes trūbiņa Straut. Vesel. 42; Konv. ² 244, der Gehörgang. dzemdes trūbīte, das Mutterrohr Preip. 19;

2) die Posaune
U.: pūt, Jānīt, vara trūbu! BW. 32925;

3) ein Heber
Trik. n. U. Nebst li. trūbà "ein Kuhhom" und estn. trūp "Röhre" aus r. трубá.

Avots: ME IV, 249