traušs
traušs, ‡
3) locker (?):
zeme tik sausa un trauša, ka ... barības augļi ... neizduodas Pēt. Av. III, 204.
Avots: EH II, 692
3) locker (?):
zeme tik sausa un trauša, ka ... barības augļi ... neizduodas Pēt. Av. III, 204.
Avots: EH II, 692
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'traušs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'traušs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
traušs
traušs (li. traušus "trapus" Miežinis),
1) traûšs 2 Amboten, Dond., Dunika, Erwalen, Funkenhof, Gramsden, Iw., Kalleten, Līn., Neuhausen, Nikrazen, Pampeln, Preekuln, Rutzau, Schrunden, Stenden, Wain., traušs U., = trausls: traušs kâ tē̦rauds Amboten, Nikrazen. tev, alksnīti, trauša miza BW. 21706, tas ir ļuoti traušs, man bail, ka viņš nesalūst Wain. (fig.) tavs spē̦ks nuo tā ļaunuma traušs ir? Dünsb. Par. 79. celt traušas (hinfällige) hipotezes A. v. J. 1896, S. 74;
2) scheu (von Pferden)
U.: traušs zirgs Etn. III, 148.
Avots: ME IV, 227
1) traûšs 2 Amboten, Dond., Dunika, Erwalen, Funkenhof, Gramsden, Iw., Kalleten, Līn., Neuhausen, Nikrazen, Pampeln, Preekuln, Rutzau, Schrunden, Stenden, Wain., traušs U., = trausls: traušs kâ tē̦rauds Amboten, Nikrazen. tev, alksnīti, trauša miza BW. 21706, tas ir ļuoti traušs, man bail, ka viņš nesalūst Wain. (fig.) tavs spē̦ks nuo tā ļaunuma traušs ir? Dünsb. Par. 79. celt traušas (hinfällige) hipotezes A. v. J. 1896, S. 74;
2) scheu (von Pferden)
U.: traušs zirgs Etn. III, 148.
Avots: ME IV, 227
Šķirkļa skaidrojumā (4)
traušāties
traušâtiês Etn. III, 148 "sich fürchten". Anscheinend zu r. трусъ "Feigling", osorb. truchły "ängstlich" u. a.; vgl. auch traušs 2.
Avots: ME IV, 227
Avots: ME IV, 227
trausis
trausls
tràusls (serb. trȕo, fem. trȕ(h)la, "morsch") PS., Schujen, Wolm., (mit àu 2 ) Adl., Adsel, Bers., Fest., Golg., Gr.Buschh., Kl., Ogershof, Prl., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit aû) Sunzel, Warkl., (mit aû 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Gr.Essern, Jürg., Kand., Nigr., Orellen, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, traûšļs 2 Stenden, leicht brechend, sprode, zerbrechlich, brockelig U., Kalz., N.-Peb.: sausi skali ir trausli N.-Peb. tev, alksnīti, trausla (Var.: trauša, trusa u. a.) miza BW. 21706 var.; 10809. izkapte ir trausla, die Sense ist sprdde Mag. XIII, 3, 50. ar dze̦lte̦niem, trausliem zariem Konv. 2 860. vājš un trausls trauks MWM. XI, 301. traušļi skalgani Zeltmatis Sark. lilijas 173. sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. trausla atbalss (schwaches Echo) atskanēja Druva II, 714. - Subst. tràuslums, die Zerbrechlichkeit, Sprodigkeit U. Nebst traušs. trus(l)s, trust "struppig werden" u. a. zu li. traũšti "brechen (intr.)", traũšiai oder trùšiai "equisetum", slav. trъstь "arundo phragmites", r. труха "zerriebenes Heu", poln. truskać "zerschmettern", klr. потрух "Moder" u. a., sowie vielleicht gr. ϑρύον "Binse", s. Būga PФB. LXXV, 151, Johansson IF. XIV, 320 und Scheftelowitz KZ. LVI, 172.
Avots: ME IV, 226
Avots: ME IV, 226
trusls
I trusls,
1) faul, vermodert
Erwalen;
2) = trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;
3) scheu
Alswig;
4) faul, träge
Nötk.;
5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;
6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;
7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.
Avots: ME IV, 248, 249
1) faul, vermodert
Erwalen;
2) = trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;
3) scheu
Alswig;
4) faul, träge
Nötk.;
5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;
6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;
7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.
Avots: ME IV, 248, 249