trausma
trausma,
1) auch trausme. die (schnelle) Bewegung, der Ungestüm, die Eile Gold., Libau (traũsma), Prl.: izrāvies mātei jaunības trausmā Rainis Gals un sākums 191. svē̦tā trausmā MWM. VI, 685. trakā trausmē skrienuot, traucuot Duomas I, 278. asins trausmas Dēmons 51;
2) das Aufschrecken
(intr.; z. B. vom Schlaf ) Nötk.;
3) ein grosses Gedränge
Erlaa n. U.
Avots: ME IV, 226
1) auch trausme. die (schnelle) Bewegung, der Ungestüm, die Eile Gold., Libau (traũsma), Prl.: izrāvies mātei jaunības trausmā Rainis Gals un sākums 191. svē̦tā trausmā MWM. VI, 685. trakā trausmē skrienuot, traucuot Duomas I, 278. asins trausmas Dēmons 51;
2) das Aufschrecken
(intr.; z. B. vom Schlaf ) Nötk.;
3) ein grosses Gedränge
Erlaa n. U.
Avots: ME IV, 226