Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'trauss' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'trauss' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
trauss
tràuss 2 Alswig, Gr.-Buschh., Mar., traûss Warkh.,
1) = trausls U., Bers.; locker Mitau: malka trausa; labi plīst Mar. alksnis ir trauss kuoks ebenda und (mit aû ) Kalz. siens sakaltis trauss, šķtūnī bāžuot sabirst ebenda. trauss le̦dus Bers.;
2) empfindlich :
trausas dabas cilvē̦ks Mar.
Avots: ME IV, 226
1) = trausls U., Bers.; locker Mitau: malka trausa; labi plīst Mar. alksnis ir trauss kuoks ebenda und (mit aû ) Kalz. siens sakaltis trauss, šķtūnī bāžuot sabirst ebenda. trauss le̦dus Bers.;
2) empfindlich :
trausas dabas cilvē̦ks Mar.
Avots: ME IV, 226
Šķirkļa skaidrojumā (7)
čupis
čupis (s. auch unter čupa I): ein Busch, Strauss Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Busch"); Demin. čupītis, ein Büschel ebenda (unter "Büschel").
Avots: EH I, 296
Avots: EH I, 296
grīkste
grīkste, mit eingeschobenem k lokal für grīste, etw. Zusammengedrehtes, ein Bündel, ein Strauss, ein Strohwisch Naud. : puķes grīkstēs savītas Apsk.
Avots: ME I, 656
Avots: ME I, 656
ķenors
kogurs
kuogurs, eine Traube, Strauss, Rispe; linu kuoguri Flachsknospen Harder n. U. (nach U. richtiger wohl: die ganze abgeschnittene Saatrispe); die Wurzel von Feldspargel od. Schweinstrüffeln Schweder n. U.
Avots: ME II, 342
Avots: ME II, 342
kuitenis
kuîtenis 2 N.-Bartau, kuîtiêns 2 Wain., [Lin., Preekuln, Dunika, kuîts 2 (auch in Preekuln) od. kuîtelis 2 Dunika (hier mit der Bed. "ein schwer zu passierender, junger Fichtenwald")], das Dickicht: kuitenis ir biezuoknis, sevišķi kur ve̦cs mežs nuocirsts Janš. kur tu tur iebrauci tādā kuitienā Wain. tur ir tāds kuitiens, ka ne iziet nevar Brinken. [viņš... kuitenī pazustu kâ čigāns tirgū Janš. Čāp. 36.] Vgl. li. kuĩtas, [kuĩtis od. kuitýnas] "хвойный лѣсок, роща"; [wenn ursprünglich kurisch, vielleicht mit epenthetischem i zu serb. kȉta "Strauss, Quaste", čech. kytice "Busch"].
Avots: ME II, 301
Avots: ME II, 301
puškaitis
puškaitis, eine Hochzeitsklapper (in Form eines Blumen- od. Bänderstrausses Bielenstein Holzb. 735 f. mit Abbild.): puškaitis nuo dzelzs ar dzelzs zvārguļiem Plutte 60.
Avots: ME III, 438
Avots: ME III, 438
pušķis
pušķis, pušks Nigr., ein Demin. pašķiņš BW. piel. 2 4611,
1) ein Blumenstrauss, Bänderstrauss
Bergm. n. U., ein Büschel überhaupt, eine Troddel (der Plur. anch in der Bed.: Fransen): viņš nuopirka mirtu pušķīti Vēr. I, 826. meitas man cimdus ada, trejus pušķus pušķuodamas BW. 11132, 2. ņemiet vienu pušķi! Glück II Mos. 12, 22. tiem sev pušķus darīt būs viņu drēbju staruos IV Mos. 15, 38. - zābaku pušķis, die Stiefelquaste Dr.;
2) der Schmuck überhaupt:
kalpuones... darbuojas ar istabas puškuošanu; ... pie puškiem piede̦r arī rāceņi, kuruos sasprauž ruogas, piekabina tuos . . . pie griestiem Janš. Dzimtene V, 213. Zu pusks.
Avots: ME III, 438
1) ein Blumenstrauss, Bänderstrauss
Bergm. n. U., ein Büschel überhaupt, eine Troddel (der Plur. anch in der Bed.: Fransen): viņš nuopirka mirtu pušķīti Vēr. I, 826. meitas man cimdus ada, trejus pušķus pušķuodamas BW. 11132, 2. ņemiet vienu pušķi! Glück II Mos. 12, 22. tiem sev pušķus darīt būs viņu drēbju staruos IV Mos. 15, 38. - zābaku pušķis, die Stiefelquaste Dr.;
2) der Schmuck überhaupt:
kalpuones... darbuojas ar istabas puškuošanu; ... pie puškiem piede̦r arī rāceņi, kuruos sasprauž ruogas, piekabina tuos . . . pie griestiem Janš. Dzimtene V, 213. Zu pusks.
Avots: ME III, 438