Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trenēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trenēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aiztrenēt

àiztrenêt, zu modern (verwittern) anfangen Frauenb.: aiztrenējis kuoks.

Avots: EH I, 59


aptrenēt

aptrenêt, ringsum verwittern: ratu ule aptrenējusi Stenden.

Avots: EH I, 122


ietrenēt

[ìetrenêt, trocken zu faulen beginnen: rāceņi ietrenējuši Nigr. kuoks ietrenējis Warkl.]

Avots: ME II, 83


iztrenēt

iztrenêt, intr., ausfaulen: ve̦cs uozuols iztrēnējis BW. 13041.

Avots: ME I, 820


mitrenēt

mitrenêt Blieden, feucht sein: laiks mitrenē.

Avots: EH I, 819


notrenēt

nùotrenêt, intr., vermodern, verfaulen: kadas piecas maikstis nuotrenājušas guļ gar zemi A. IX, 1, 229.

Avots: ME II, 877


patrenēt

[patrenêt, ein wenig modern od. faulen: rāceņi jau drusku patrenējuši Nigr.]

Avots: ME III, 124


satrenēt

satrenêt, intr., verfaulen, vermodern V., morsch werden Dr., baufällig werden Henirf: rāceņi sāk satrenēt Dond. pie satrenējuša praula Druva I, 423. tā beidzuot satren un satrūd D. L. 7, 16. pret visu, kas ve̦cs un satrenējis Vēr. II, 15.

Avots: ME III, 765


trenēt

trenêt: auch Bartau; kuoks jau tre̦n Behnen. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I. 730.

Avots: EH II, 693


trenēt

trenêt (li. trenė´ti "modern" bei Büga KSn. I, 294) U., Frauenb., Kurs., Stenden, Praes. tre̦nu (Bauske) od. trenu (Adsel, Gr.-Buschh., Pe̦nkule, Siuxt, Wandsen), Praet. trenẽju, = (sa)drenêt, modern, verwitteni: sāk aiz ve̦cuma trenēt Siliņš 10. Dazu li. trendė´ti oder trandė´ti "von Würmern gefressen werden" und slav. *trǫdъ "Zunderschwamm", vgl. Trautmann Wrtb. 328 und Poržezinskij Kistor. 109.

Avots: ME IV, 230