Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trupēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trupēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)

aptrupēt

aptrupêt: tas jau aptrupējis nuo slinkuma Jürg.

Avots: EH I, 122

aptrupēt

aptrupêt, auch aptrupt, intr., ringsum anfaulen: aptrupējis bē̦rzs A. XVIII, 193.

Avots: ME I, 131

atstrupēt

‡ atstrupêt Bauske, kurz (gestutzt, stumpf) werden: gals atstrupējis.

Avots: EH I, 172

ietrupēt

[ìetrupêt, trocken zu faulen beginnen: kuoki, kartupeļi ietrupējuši Trik., Lis., Warkl.]

Avots: ME II, 83

iztrupēt

iztrupêt (li. ištrupė´ti), ausfaulen, verwittern, morsch werden: iztrupi kâ pūpēdis.

Avots: ME I, 820

izūtrupēt

izũtrupêt, izũtrupuôt, tr., versteigern, verauktionieren: mantas, beidzamuo nieciņu. parādnieki būšuot jūs izūtrupēt Purap. 84.

Avots: ME I, 822

nostrupēt

nùostrupêt, ‡

2) sich abstumpfen (physisch)
Heidenfeld.

Avots: EH II, 92

nostrupēt

nùostrupêt, nùostrupinât, tr., abstumpfen, abstutzen: asti. iesita nuostrupē̦ta kuoka galā naudas gabalu BW. III, l, 55.

Avots: ME II, 861

pārtrupēt

[pãrtrupêt, durchfaulen: valgs pārtrupējis Lis.]

Avots: ME III, 184

patrupēt

patrupêt: lai ce̦lmi patrup Jürgens 76.

Avots: EH XIII, 183

patrupēt

[patrupêt (li. patrupė´ti "hinbrökeln"), ein wenig morsch werden: patrupējis kuoks.]

Avots: ME III, 124

piestrupēt

pìestrupêt, ein wenig stumpfer machen: p. zīmuli Bauske.

Avots: ME III, 298

pietrupēt

pìetrupêt Spr., sich mit Fäulnis füllen: duobe ir pietrupējusi ar gružām.

Avots: ME III, 305

satrupēt

satrupêt, ‡

2) zerbröckeln (?):
palīdz arī akmiņiem juo drīz s. kuoku saknes ... viņas dze̦nas tanīs plīsumuos iekšā un ... plēš akmiņas pušu Pēt. Av. III, 221.

Avots: EH XVI, 457

satrupēt

satrupêt Spr., Druw. n. RKr. XVII, 76, Saussen, Lös., Nerft, intr., verfaulen, vermodern, mürbe, morsch werden: sagreizis un satrupējis kuoks A. XXI, 388. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. uozuols satrupēja Etn. II, 112; LP. VII, 742. satrupējušas lapas Konv. 2 2471. satrupējuši kūtsmē̦sli 2069. slapjuos rudeņuos tupeņi satrup zemē Nerft, Golg. drēbe plīst kâ satrupējuse Lös.

Avots: ME III, 766

trupēt

trupêt,

1): auch Nautrēni (trocken faulen),
Ramkau, Weissensee;

2): auch (intr.) Auleja, Kaltenbr., Wessen;

3): schlafen (verächtlich)
Nautrēni.

Avots: EH II, 698

trupēt

trupêt (li. trupė´ti "brbckeln" [intr.]), -u od. -ẽju, -ẽju,

1) fauten
U., Spr., Adl., AP., Arrasch, Bers., Drosth., Gr.-Buschh., Kl., Ligat, Lös., Marzen, Notk., Prl., Saikava, Salis, Schujen, Segew., Selsau, Sessw., Wandsen, Warkl., (trupāt) N.-Schwanb.; weich, mürbe werden Festen; ohne Gestank fanlen Grünwald: malka sāk trupēt, kauls sāk trupēt un strutuot A. XX, 91;

2) brockeln
Sussei n. FBR. VII, 132;

3) (liegend oder sitzend) faulenzen
U., Gr.-Buschh., Warki.; (lange Schwanb.) schlafen Spr.: gultā trupēt Blaum. kā šam te bij šauties? vai nevarēja vēl trupēt! Vīt. 52. Zu li. traupus "sprbde", apr. trupis "Klotz", serb. trûp "Rumpf", ksl. trupъ "Baumklotz; Leichnam", r. трупить "bröckeln", gr. τρῡ´πη " Loch" u. a., s. Walde Vrgl Wrtb. I, 732, Trautmann Wrtb. 326 f., Fick Vrgl. Wrtb. III 4 , 195, Persson Beitr. 858.

Avots: ME IV, 247

uztrupēt

uztrupêt, modernd aufweichen (intr.): zeme ir jau uztrupējusi Kl.

Avots: ME IV, 393

Šķirkļa skaidrojumā (1)

strutāt

strutât (li. strutoti Miežinis),

1) strutât PS., U., -ãju, strutêt U., Kl., -ẽju, strutuôt
U., eitern: vātis strutuoja MWM. VI, 475. kauls sāk trupēt un strutuot A. XX, 91. trums..., kas... sāpējis un strutājis Aps. auguons ilgi strutuo un negrib aizdzît Etn. IV, 21. trešais,... brūcēs strutē̦dams, kāpj nuo klints A. XVII, 584;

2) strutêt, strutuôt, (über bemooste Steine od. durch sumpfigen Boden) sickern (vom Wasser)
Spr.

Avots: ME IV, 1096