Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aiztrust

àiztrust, trocken zu faulen beginnen Stenden, Wandsen: riteņu spieķi aiztrusuši.

Avots: EH I, 59



aptrust

aptrust: vistas aptrust (verlieren ihre Federn) Meiran.

Avots: EH I, 122


aptrust

aptrust, inch., durch Reibung kürzer werden: zirgam aste aptrususi Bers., Nerft.

Avots: ME I, 131


attrust

attrus(ê)t Stenden, abfaulen.

Avots: EH I, 177


notrust

nùotrust (unter nùotrusêt): pē̦rn cirstiem žagariem nuotrusuši gali Bers. lini (sausuma dēļ), mati nuotrusuši Druw. n. RKr. XVII, 84. ‡ Refl. -tiês U. (unter trust), struppig werden.

Avots: EH II, 102


satrust

satrust (unter satrusêt),

1): "izļurt, izpelēt, промозгнуть" M. 494; ‡

2) part. prt. act. satrusis "iztvīcis, "прѣлый M. 506.

Avots: EH XVI, 458


strust

I strust, strustu, strusa, intr., "apdilt", sich abnutzen, kürzer, struppig werden: vistām spalvas strust Warkl. Wohl aus Reflexivformen wie nuostrust u. a. losgelöst; vgl. trust.

Avots: ME IV, 1096


strust

II strust, eitern, siepen L., Bl., U. ("wird in Livl. wohl nicht gehört"). Dürfte wohl nur im Part. -strutis (zu strutas) vorkommen.

Avots: ME IV, 1096


trust

trust,

1): miets zemē trūst Stenden;

2): auch Bērzgale; sviluši, trusuši ... mati Tdz. 57093.

Avots: EH II, 699


trust

trust, Praes. trusu (U., Odsen; kann zu trusêt gehoren) od. trûstu 2 (Dond.), Praet. trusu,

1) faulen, modern
Dond., Erwahlen, Wandsen: baļķi trūst klajumā Dond. n. FBR. VI, 67;

2) struppig werden (von Haaren der Menschen u. Pferdemähnen
U., auch vom Flachs Druw. n. RKr. XVII, 83 f. [in der Zstz. mit nùo-] Odsen, Vīt.;

3) fett, quabbelig werden
L., U. (in Livl. "unbek.");

4) (liegend) faulenzen
Nötk. Zu trausls.

Avots: ME IV, 249

Šķirkļa skaidrojumā (8)

notrusēt

nùotrusêt, trust">nùotrust, intr., abfasern, struppig werden: lai nuotrus galvai mati, kad saimnieks ce̦pures neduod. irbei spārni nuotrusuši pa eglēm luožņājuot BW. 8461. sausajā laikme̦tā zâle nuotrus Vēr. II, 1054. purva kārkli nuotrusuši BW. 21384. [vājas un nuotrusušas... priedes Veselis Saules kapsē̦ta 78.] šķidru, nuotrusējušu matu pinkas AU.

Avots: ME II, 878


notrūst

[nùotrūst (für nùotrust?): ē̦na slīdēja nuotrūsušās pļavās Veselis Tīr. ļaudis.]

Avots: ME II, 878


satrusēt

satrusêt Sassm., satrust Dond., intr., verfaulen, vermodern: slapjā rudenī rāceņi satrusē Sassm. ce̦lms satrusis Dond. n. FBR. VI, 67.

Avots: ME III, 767


strastis

strastis Alswig, strasts (i- St.?) Mar. n. RKr. XVII, 132, Stomersee, die Zinken des Weberkamms. Aus r. трость "Schilfrohr" + li. strustis "ein Rohrspan im Weberblatt"?

Avots: ME IV, 1081



trausls

tràusls (serb. trȕo, fem. trȕ(h)la, "morsch") PS., Schujen, Wolm., (mit àu 2 ) Adl., Adsel, Bers., Fest., Golg., Gr.Buschh., Kl., Ogershof, Prl., Schwanb., Selsau, Sessw., (mit aû) Sunzel, Warkl., (mit 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Gr.Essern, Jürg., Kand., Nigr., Orellen, Salis, Siuxt, Wandsen, Widdrisch, traûšļs 2 Stenden, leicht brechend, sprode, zerbrechlich, brockelig U., Kalz., N.-Peb.: sausi skali ir trausli N.-Peb. tev, alksnīti, trausla (Var.: trauša, trusa u. a.) miza BW. 21706 var.; 10809. izkapte ir trausla, die Sense ist sprdde Mag. XIII, 3, 50. ar dze̦lte̦niem, trausliem zariem Konv. 2 860. vājš un trausls trauks MWM. XI, 301. traušļi skalgani Zeltmatis Sark. lilijas 173. sirds trausla kâ izkurtējis rācenis MWM. VI, 224. trausla atbalss (schwaches Echo) atskanēja Druva II, 714. - Subst. tràuslums, die Zerbrechlichkeit, Sprodigkeit U. Nebst traušs. trus(l)s, trust "struppig werden" u. a. zu li. traũšti "brechen (intr.)", traũšiai oder trùšiai "equisetum", slav. trъstь "arundo phragmites", r. труха "zerriebenes Heu", poln. truskać "zerschmettern", klr. потрух "Moder" u. a., sowie vielleicht gr. ϑρύον "Binse", s. Būga PФB. LXXV, 151, Johansson IF. XIV, 320 und Scheftelowitz KZ. LVI, 172.

Avots: ME IV, 226


trusēt

trusêt, -u oder -ẽju, -ẽju,

1) = trupêt, faulen, modern U., Neuhausen, Stenden (z. B. von Bäumen, vom Schnittkohl), Upesgrīva; braun, fleckig werden (von Kartoffeln) Dond., Funkenhof, Kastran: kad kartupeļi paliek brūniem plankumiem, tad saka, ka kartupeļi trus Kastran;

2) verdorrend oder aus andern Gründen verkommen (vom Getreide)
Aahof, Festen, Meselau, Selsau; Sessw., Stomersee; an der Spitze verdorren (von Bäumen) Festen, Gr.-Würzau; stückweise abfallen, kürzer werden (vom Haar) AP., Ekau, Fehsen, Odsen, Schujen, Selsau, Sessw.: mati, bārda trus. ja pe̦lnu dienā galvu sukājuot, tad mati trusuot Gr.-Ekau n. Etn. II, 36; zerfasern (intr.) Sessw., struppig werden Lennew.: virve sāk trusēt Warkl. vistām spalvas trus ebenda. viņam trusē matu gali Lennew.;

3) schwelen, ohne Flamme brennen
Amboten;

4) (liegend) faulenzen
Nötk. Zu trust.

Avots: ME IV, 248


trusus

trusus, zur Verstärkung von trust: zirgam aste ar dunduriem kaujuoties tīri trusus nuotrususi Lub.

Avots: ME IV, 249