aiztuļķēt
‡ àiztuļķêt, verstopfen N.-Peb.: pavasarī bē̦rzuos ieurbj sulas, bet pēc tam caurumus aiztuļķē.
Avots: EH I, 59
Avots: EH I, 59
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tuļķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tuļķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
nostuļķēt
‡ nùostuļķêt, (Tabak) rauchend vertun, zugrunde gehen lassen: jūs ātri vien ... māju nuostuļķē̦tu, juo tabaka maksā naudu Jauns. Augšz. 43.
Avots: EH II, 92
Avots: EH II, 92
stuļķēt
stuļķēt
stuļķêt, -ẽju "essen; stopfen" Saikava: vari gan tu daudz stuļķēt! Saikava. smeķē vai nesmeķē, - stuļķē tik iekšā! ebenda.
Avots: ME III, 1104
Avots: ME III, 1104
tuļķēt
tuļķêt, -ẽju.
1) tuļˆķêt Alswig, Rentzen, eine Pfeife rauchen
U. (in verächtlichem Sinn gebraucht Bauske, Stenden [mit uļˆ 2 ]);
2) "kneten":
kad bē̦rns bāž ruoku dubļuos, saka: "kuo tu tuļķē!' Rigaer Strand;
3) (ein Loch) verstopfen
N.- Peb. Zur Bed. 3 vgl. stuļķêt; in der Bed. 1 Reimwort zu ļuļķêt.
Avots: ME IV, 261
1) tuļˆķêt Alswig, Rentzen, eine Pfeife rauchen
U. (in verächtlichem Sinn gebraucht Bauske, Stenden [mit uļˆ 2 ]);
2) "kneten":
kad bē̦rns bāž ruoku dubļuos, saka: "kuo tu tuļķē!' Rigaer Strand;
3) (ein Loch) verstopfen
N.- Peb. Zur Bed. 3 vgl. stuļķêt; in der Bed. 1 Reimwort zu ļuļķêt.
Avots: ME IV, 261