Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tušīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tušīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

aiztušīt

àiztušît, mühsam hin-, wegschleppen, -tragen Saikava.

Avots: EH I, 60


notušīt

nùotušît,

1) ersticken (tr.):
kam ... sedzi ... bē̦rnam tik biezu deķi uz mutes? tâ jau tu viņu vari n. Lubn. n. Etn. III, 1;

2) mit Mühe abschlachten
Vank.: tad jūs tuo vepri nuotušījāt gan;

3) mit Mühe aufessen
Vank.: ak tad tu nuotušīji gan visu plāceni! Refl. -tiês, sich abarbeiten Kalz., Saikava, "nuostaipīties" Kalz.: strādnieks mežā līdz pašam vakaram nuotušījās Saikava.

Avots: EH II, 103


tušīt

tušît, -ĩju,

1) keuchen
(auch in Smilten), stöhnen Vīt.: bē̦rns tušī uz raudām Vīt.;

2) (keuchend
Vīt.) Schweres ziehen, schleppen Lubn. n. Etn. III, 1. tragen Mar. u. RKr. XV, 141; eine schwere Arbeit verrichten Laud.: kuo tu tur nu tušī viens pats tik smagu maisa! Lubn. n. Etn. III, 1. viņš tušī akmiņus Mar. n. RKr. XV, 141;

3) quälen
Laud.; ersttcken (tr.) Lubn. n. Etn. III, 1; "drücken (von Schmerzen)" Infl.: kâ nu kaķītis nevārgs, ka suns pastāvīgi viņu tušī! Laud. Refl. -tiês, (bei schwerer Arbeit) keuchen Lubn.; schwer arbeiten, sich abquälen Laud., Saikava; sich ungern, zögernd an die Arbeit machen Lubn.: tâ viņi tur tušījās kādu stundi Saikava. In der Bed. "ersticken" wohlaus r. туши́ть "löschen".

Avots: ME IV, 274


uztušīt

uztušît Kalzenau, Lubn., hinaufschleppen.

Avots: ME IV, 394