tukšĩba,
1) die Leere U.:
baznīcas tukšība Turg. Muižn. per. 117.
tukšība bij apruobežuota SDP. VI, 53.
aluoties tukšībā, kur ceļa nevaid Glück Psalm 107, 40.
sajust dvēseles tukšību Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 325;
2) die Armut Wid.;
3) Plur.
tukšības, eine Unterbrechung, Pause: mēneša tukšības (mēness tukšība Nötk.), =
tukšatne(s), Altlicht Druw. n. RKr. XVII, 84;
guovs t., die Zeit, wo eine Kuh keine Milch gibt ebenda;4) tukšības, leeres Geschwätz, Faselei : tu tak tīrās tukšības vien runā! AP.
pļapāt ... muļķības un tukšības Vēr. I, 1158.
Avots: ME IV,
256