Paplašinātā meklēšana

patukls, ziemlich feist: patukls vīrs, vaigs.

Avots: ME III, 125

tukls,

1): tukla (= tàuka) gaļa Kaltenbr. tukla cūkas gaļa Tdz. 57116 und 59829 (ähnlich Pas. XI, 378). tukla cūka; tukls piens Višķi. t. (= tre̦kns) sviests Silajāņi; ‡

2) tuklas acis "ausstehende Augen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Auge"). Subst. tuklums,

1): auch Kaltenbr.; zirdziņ, tavu tuklumiņu! BW. 29944. "Festigkeit" ME. IV, 255 zu verbessern in "Fettigkeit";

2): auch Auleja; fettes Fleisch
Kaltenbr.

Avots: EH II, 700

tukls (li. tuklùs "fett" PФB. LXV, 324), feist, wohlbeleiht U., dick: nuokaun pašu tuklākuo vērsi Rositten. tuklas ruociņas Purap. Kkt. 1, tuklais naudas maks Ziltars; fett: kab neē̦stu tuklu gaļu Zbiór XVIII, 475. - Subst. tuklums,

1) die Festigkeit, Dickheit;

2) das Fett
(tauki) Schlossberg. Zu tukt.

Avots: ME IV, 255

‡ II kutls "dick" (?) Meselau, Rutzau. Aus tukls umgestellt?

Avots: EH I, 681

‡ līvinêt Bērzgale, Warkl., = ļumêt 1, wackeln, beben: zirgam mugura un gurni līvinē, kad tis labi tukls Bērzgale.

Avots: EH I, 751

resnîgs U., ziemlich dick, wohlbeleibt: resnīgs, tukls puika Sau1. III, 183. resnīgs bārdainis R. Sk. I, 80. resnīgam cilvē̦kam visi luocekļi un panti vis˙caur pieņē̦mušies krietnumā Etn. III, 165. slimība pazīstama nuo tam, ka plakstieni resnīgi JK. VI, 54.

Avots: ME III, 513

sar̂ķis: ein dunkelbrauner Ochse (mit ar̂ ² ) Seyershof; "tukls sarkans cilvē̦ks" (mit ar) Druw. - Plur. sarķi, b): gesunde Gesichtsfarbe Kalz. n. Döbner.

Avots: EH XVI, 443

‡ satukluôtiês, dick (tukls) werden M. 346.

Avots: EH XVI, 458

smukls Wolm., Wohlfahtt, Friedrichshof (bei Ronneb.), = smuks: smukli muižas puiši BW. 34753, 2 var.; mit dem l von tukls?

Avots: ME III, 969

‡ stâvīgs ² "brangs, tukls">tukls" Frauenb.: stāvīgas guovis; "liels, platiem kauliem" Seyershof: stāvīga guovs; "brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā" Salis: s. zirgs ir tāds, ka smukāks vai[r] nevar būt zirgs.

Avots: EH II, 574

‡ struksnis Schujen "patukls, brangs zē̦ns vai sivē̦ns" (scherzhaft).

Avots: EH II, 589

taucis, Schimpfname für einen dicken, ungewandten Menschen Adsel ("mit aû"). taucîgs "dick, von kleinem Wuchs" Wolm., (mit àu ²⁾ Stockm.; =tukls">tukls" (mit àu ²⁾ Warkl.: tàucīgs ² vepris Laud., Saussen.

Avots: ME IV, 135

tàuks (li. táukas "Fettstückchen", s. Būga Ksn. I, 223, apr. taukis "Schmalz", serb. tûk "pinguedo", čech. tuk "Fett"), fett, feist: tauka mute, sūdaiņi ragi (von einer unreinlichen Wirtin) U. taukus zirgus baruosim BW. 11478. lai aug mieži kupli, tauki 32817, 1. taukie tīrumiņi 28245, 3 var. jūsu sejas ir taukas Vēr. II, 843. taukas pļavas Zeif. II, 152. neteic tauku nedīrātu! JlgRKr. II, sak. v. 595. juo taukāks, juo labāks RKr. VI, sak. v. 890. taukā sajēmies V Mos. 32, 15, fett geworden. Plur. tàuki, das Fett, der Talg: pārduot taukus, pirkt pavalgu RKr. VI, sak. v. 891. tauki pe̦ld pa virsu Br. sak. v. 1253. ūdens nevar taukiem virsū tikt JIgRKr. II, sak. v. 622. iet kâ pa taukiem (geht wie gehext, ganz glatt) Etn. II, 62 u. a. dzīvuo kâ zutis pa taukiem Jauna raža IV, 76. krietni taukuos iedzīvuoties Skalbe Kâ es . . . 23. alkstuošu ne pēc zemes taukiem Vēr. II, 99. zemes tauki (li. žẽmės taukai bei Bezzenberger Lit. Forsch. 187), Gichtschwamm U., Etn. II, 11, phallus impudicus Frauenb., RKr. II, 75. tauku de̦sa, die Schlange Br. 411. tauku saknes U., symphytum officinale. tauku zâle(s) Mag. IV, 2, 74, U., RKr. II, 75, das Fettkraut, pinguicula vulgaris. Nebst tukt, tukls, tūkt, tūks, ae. ƥéoh "dicker Oberteil des Schenkels", ir. tón "podex" zur Wurzel von slav. tyti "fett werden", serb. tôv "Fettigkeit", ai. tūya-ḥ "kräftig, stark", tavas- "stark", av. tavaiti "vermag", li. túlas "mancher", apr. tūlan "viel", gr. τύλη "Polster", li. tumė´ti "dick werden", le. tumîgs "dick, fleischig", lat. tumēre "geschwollen sein", an. ƥumall "Daumen", ai. túmra-ḥ "feist", kymr. twf "Stärke" u. a., s. Trautmann Wrtb. 314 f., Walde Wrtb ² 797 f., Boisacq Dict. 945 f.

Avots: ME IV, 136, 137

tukliņš, Deminutivform zu tukls, feist, dick: kas tev par tukliņu dēliņu! Sassm, n. RKr. XVII, 59.

Avots: ME IV, 255

zukls, = tukls">tukls, dick, wohlgenährt Sassm.: zukls puisis, zukla meita, zukli vaigi Sassm. n. RKr. XVII, 65. - Subst. zuklums, die Dicke, Wohlgenährtheit: nuo zukluma svīst vien Sassm. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 750