stulpača
stulpača, comm., einer, der unbeholfen geht: stulpača, kur nu čāpā! Alksnis - Zundulis. Zunächst aus d. Tolpatsch.
Avots: ME III, 1104
Avots: ME III, 1104
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tulpa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tulpa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
stulpačāt
stulpaiņi
stùlpaiņi 2 : auch Bers., Fehteln, Kalz., Lubn., Meselau, Sessw., (mit ulˆ 2 ) AP.; möglich ist auch der Sing. stulpainis für éinen Schaftstiefel.
Avots: EH II, 594
Avots: EH II, 594
stulpaiņi
stùlpaiņi 2 Golg., Lis., Saikava, stùlpaiņi zābaki Jürg., Schaftstiefel: apvilkt stulpaiņus kājā Ar.
Avots: ME III, 1104
Avots: ME III, 1104
tulpa
tulpa kažuoks Kaudz. Izjurieši 272, ein grosser, dicker Pelz Kronw. n. U. Beruht auf r. тулýп "Schafpelz".
Avots: ME IV, 259
Avots: ME IV, 259
tulpains
tulpaîns,
1) befiedert:
tulpaiņas kājas, dick befiederte Füsse (bei Hühnern) Kronw. n. U.;
2) tulpains kažuoks "ein breiter, mit einem Gurt zu umgürtender Pelz"
(?) U.
Avots: ME IV, 259
1) befiedert:
tulpaiņas kājas, dick befiederte Füsse (bei Hühnern) Kronw. n. U.;
2) tulpains kažuoks "ein breiter, mit einem Gurt zu umgürtender Pelz"
(?) U.
Avots: ME IV, 259
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
stulpene
stulpane, die Päonie (paeonia officinalis) Mag. IV, 2, 51 aus Preekuln, U. Nebst (oder durch?) li. tulpona aus d. Tulipan "Tulpe".
Avots: ME III, 1104
Avots: ME III, 1104
Šķirkļa skaidrojumā (4)
studzulms
studzulms,
1) gew. Plur. studzulmi A. XIII, 329, Bers., Stoppeln (von gemähtem Getreide)
Saikava;
2) ein (hoher) Baumstumpf
Lub.;
3) die Wade
Lub.: studzulmi salst. Wohl nebst stugs II (und li. striguras "stulpas" bei Būga KSn. I, 222, sowie stugùtis "ein kleiner Pflug"?) und studzurklis zu ahd. stoc "Stock, Stab, Baumstamm", stucki "Stück" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f.). Zur Bildung vgl. gudzulms und kudzulms.
Avots: ME III, 1101
1) gew. Plur. studzulmi A. XIII, 329, Bers., Stoppeln (von gemähtem Getreide)
Saikava;
2) ein (hoher) Baumstumpf
Lub.;
3) die Wade
Lub.: studzulmi salst. Wohl nebst stugs II (und li. striguras "stulpas" bei Būga KSn. I, 222, sowie stugùtis "ein kleiner Pflug"?) und studzurklis zu ahd. stoc "Stock, Stab, Baumstamm", stucki "Stück" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f.). Zur Bildung vgl. gudzulms und kudzulms.
Avots: ME III, 1101
stulbaiņi
stulps
I stùlps 2 (li. stul˜pas, r. столпъ, serb. stûp "Säule") KL, Plur. stùlpi 2 Prl.,
1) stùlps 2 N. - Rosen, N. - Schwanb., Warkh., der Pfosten
Mar.: rijas priekšā 4 stulpi Annenhof (bei Mar.). uz versts pa stulpam ebenda. četrstūru stabu (stulpu) rindas Kat. kal. 1901, S. 25. vārtu stulpa galiņā BW. 18591; 23380, 1 var.; 32638, 2. kur kārs šūpules?... sudraba stulpuos (Var.: stabuos) 32274. mājas galā stulps, kas sniedzas līdz trešam stāvam Pas. III, 314. akmiņa stulps 438 (aus Lettg.). - stulpiņš, Pfosten zur Feldeinteilung Oppek. n. U.;
2) stul˜ps, stul˜piņš, hoher Abschluss der Bank am Gesindetisch
MSiI.;
3) krāsns stulpi, Abteile zwischen Röhren
Lis.;
4) das Schienbein, die Wade
Saikava;
5) (zābaka) stùlps Jürg., stùlps 2 Lis., Adl., Mar., Erlaa, Laud., Lasd., Adsel, Bers., Golg., Selsau, Sessw., Lubn., Meiran, Saikava, Warkh., stulps Warkl., Kreuzb., Memelshof, Stomersee, Odsen, Prl., Golg., Schwanb., Druw., Lös., Aahof, Meselau, Festen, Fehsen, Serben, Sermus, Kl. - Roop, Smilten, Spr., Ar., N. - Peb., der Stiefelschaft:
zābaki ar gariem stulpiem A. XI, 104. aizbāzdams aiz zābaku... stulpiem JK. III, 5. dumjš kâ zābaku stulps Saikava. stùlpu 2 zābaki Lis., Schaftstiefel, stulpiņi,
a) Strumpfwaden:
zeķam stùlpiņi 2 (stulpi Schwanb., Aahof, Druw. u. a.) vien palikuši, pē̦das pa˙visam nuojukušas Saikava;
b) eine Art Frauenstrümpfe ohne Sohlen
Erlaa, (mit -ùl- 2 ) Saikava, (stulpi) Peb., Warkl., Adl.; stulps, der (um den Arm befindliche) obere Rand eines Handschuhs N. - Peb.;
6) ein Haus ohne Dach
Ar., (mit ùl 2 ) Bers., Adsel. stutpaus stelp- (in stelpe) und stup- (in stupe)? Oder (vgl. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21 nnd Trautmann Wrtb. 290 f.) ist ul aus ide. ol reduziert? Vgl. auch stulbs.
Avots: ME III, 1104
1) stùlps 2 N. - Rosen, N. - Schwanb., Warkh., der Pfosten
Mar.: rijas priekšā 4 stulpi Annenhof (bei Mar.). uz versts pa stulpam ebenda. četrstūru stabu (stulpu) rindas Kat. kal. 1901, S. 25. vārtu stulpa galiņā BW. 18591; 23380, 1 var.; 32638, 2. kur kārs šūpules?... sudraba stulpuos (Var.: stabuos) 32274. mājas galā stulps, kas sniedzas līdz trešam stāvam Pas. III, 314. akmiņa stulps 438 (aus Lettg.). - stulpiņš, Pfosten zur Feldeinteilung Oppek. n. U.;
2) stul˜ps, stul˜piņš, hoher Abschluss der Bank am Gesindetisch
MSiI.;
3) krāsns stulpi, Abteile zwischen Röhren
Lis.;
4) das Schienbein, die Wade
Saikava;
5) (zābaka) stùlps Jürg., stùlps 2 Lis., Adl., Mar., Erlaa, Laud., Lasd., Adsel, Bers., Golg., Selsau, Sessw., Lubn., Meiran, Saikava, Warkh., stulps Warkl., Kreuzb., Memelshof, Stomersee, Odsen, Prl., Golg., Schwanb., Druw., Lös., Aahof, Meselau, Festen, Fehsen, Serben, Sermus, Kl. - Roop, Smilten, Spr., Ar., N. - Peb., der Stiefelschaft:
zābaki ar gariem stulpiem A. XI, 104. aizbāzdams aiz zābaku... stulpiem JK. III, 5. dumjš kâ zābaku stulps Saikava. stùlpu 2 zābaki Lis., Schaftstiefel, stulpiņi,
a) Strumpfwaden:
zeķam stùlpiņi 2 (stulpi Schwanb., Aahof, Druw. u. a.) vien palikuši, pē̦das pa˙visam nuojukušas Saikava;
b) eine Art Frauenstrümpfe ohne Sohlen
Erlaa, (mit -ùl- 2 ) Saikava, (stulpi) Peb., Warkl., Adl.; stulps, der (um den Arm befindliche) obere Rand eines Handschuhs N. - Peb.;
6) ein Haus ohne Dach
Ar., (mit ùl 2 ) Bers., Adsel. stutpaus stelp- (in stelpe) und stup- (in stupe)? Oder (vgl. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21 nnd Trautmann Wrtb. 290 f.) ist ul aus ide. ol reduziert? Vgl. auch stulbs.
Avots: ME III, 1104
vēzis
II vêzis (li. vėžỹs, gen. vė´žio),
1) der Krebs:
Sprw. tie paši vēži, tik citā kulītē Br. s. v. p. 110. turas kâ vēzis alā JK. II, 649. izmucis kâ vēzis nuo čaumalas RKr. VI, 984. tur kâ ar vēža nagiem 983. ve̦lkas kâ vēzis 985; Mag. XIII, 3, 65: (zirgs) vilcies pa vagu kâ vẽzis Etn. II, 87. laiks kâ vēzis ve̦lkas (die Zeit vergeht langsam) Apsk. v. J. 1903, S. 353. iet vēža gaitu (sehr langsam, im Schneckentempo) PS. sarkans kâ vē zis LP. III, 41. vēzīti . . . , kam tuo upīti dūņām jauci! BW. 2711. vārīts vēzis 19238. - jūras vēzis, der Seekrebs Brasche, die Hummer Norv. 122; zemes vēzis Etn. I, 84, der Erdkrebs (gryllotulpa vulgaris) U., Burtn., Wolm.;
2) der Krebs (Krankheit):
pret vēzi lietuo spranču krītu Etn. IV, 116;
3) verächtl. Bezeichnung für Kinder
Frauenb.: vai neiesit nuost nuo ceļa, vēži tādi? sagt man zu Kindern, die Erwachsenen im Wege sind Frauenb.; dūņu vēzis, verächtl. Bezeichnung für eine Person: ai, tautieti, dūņu vēzi! BW. 13691;
4) vēzītis, eine Art Stickmuster
RKr. XVII, 33;
5) in genitivischen Verbindungen:
vēža diena Etn. II, 193; vēžu dzirniņas (dzir̃nas Frauenb., dzirni, dzirnakļi) od. v. kauli, Krebssteine U.; vēžu kule, der Beutel, worin die gefangenen Krebse aufbewahrt werden Frauenb. Etwa zu vēzêt(iês)? Anders (zu npers. gāz "Beisszange", ai. vāhaka-ḥ "ein bestimmtes giftiges Insekt" u. a.) Petersson Ar. u. arm. Stud. 131 f.
Avots: ME IV, 574
1) der Krebs:
Sprw. tie paši vēži, tik citā kulītē Br. s. v. p. 110. turas kâ vēzis alā JK. II, 649. izmucis kâ vēzis nuo čaumalas RKr. VI, 984. tur kâ ar vēža nagiem 983. ve̦lkas kâ vēzis 985; Mag. XIII, 3, 65: (zirgs) vilcies pa vagu kâ vẽzis Etn. II, 87. laiks kâ vēzis ve̦lkas (die Zeit vergeht langsam) Apsk. v. J. 1903, S. 353. iet vēža gaitu (sehr langsam, im Schneckentempo) PS. sarkans kâ vē zis LP. III, 41. vēzīti . . . , kam tuo upīti dūņām jauci! BW. 2711. vārīts vēzis 19238. - jūras vēzis, der Seekrebs Brasche, die Hummer Norv. 122; zemes vēzis Etn. I, 84, der Erdkrebs (gryllotulpa vulgaris) U., Burtn., Wolm.;
2) der Krebs (Krankheit):
pret vēzi lietuo spranču krītu Etn. IV, 116;
3) verächtl. Bezeichnung für Kinder
Frauenb.: vai neiesit nuost nuo ceļa, vēži tādi? sagt man zu Kindern, die Erwachsenen im Wege sind Frauenb.; dūņu vēzis, verächtl. Bezeichnung für eine Person: ai, tautieti, dūņu vēzi! BW. 13691;
4) vēzītis, eine Art Stickmuster
RKr. XVII, 33;
5) in genitivischen Verbindungen:
vēža diena Etn. II, 193; vēžu dzirniņas (dzir̃nas Frauenb., dzirni, dzirnakļi) od. v. kauli, Krebssteine U.; vēžu kule, der Beutel, worin die gefangenen Krebse aufbewahrt werden Frauenb. Etwa zu vēzêt(iês)? Anders (zu npers. gāz "Beisszange", ai. vāhaka-ḥ "ein bestimmtes giftiges Insekt" u. a.) Petersson Ar. u. arm. Stud. 131 f.
Avots: ME IV, 574