aiztuntuļot
àiztuñtuļuôt, ‡ Refl. -tiês,
1) sich vermummen (einhüllen)
Dunika, Rutzau: meitine tâ aiztuntuļuojās, ka ģīmi nevarēja redzēt;
2) (dicht gekleidet) plump hin-, weggehen
Dunika.
Avots: EH I, 59
1) sich vermummen (einhüllen)
Dunika, Rutzau: meitine tâ aiztuntuļuojās, ka ģīmi nevarēja redzēt;
2) (dicht gekleidet) plump hin-, weggehen
Dunika.
Avots: EH I, 59