Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tupērklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tupērklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

stupērklis

I stupērklis, ein abgefegter Besen Golg. Zu stupe.

Avots: ME III, 1108


stupērklis

II stupērklis, das Kreuz (Körperteil) Lubn. n. Etn. III, 1 (hier mit er geschr.); der Hintere Golg., Lis.: saduod tam palaidnim pa stupērkli! Golg. Nebst li. stupérgalis "хвостец" (s. Būga KSn. I, 288) zu stupe.

Avots: ME III, 1108


tupērklis

I tupērklis,

1) die Hühnerstange, der Aufflug
(mit ḕr 2 ) Lis., Tirs.;

2) "ein abgenutzter Gegenstand od. ein solches Arbeitsgerät"
(mit er) Domopol; vgl. stupērklis I;

3) = stupērklis II, das Kreuz (Körperteil) Erlaa; "das Sitzfleisch" (mit er ) Dr.: cel vien pats savu smaguo tuperkli augšā! Blaum.

Avots: ME IV, 267


tupērklis

II tupḕrklis 2 N.- Schwanb., das Nest, wo Hühner brüten.

Avots: ME IV, 267

Šķirkļa skaidrojumā (2)

stupe

stupe,

1) eine schlanke, geschmeidige Gerte, Rute
Mar. n. RKr. XV, 138: viņu pēra ar šmaugām bē̦rza stupēm Mar. šautiet... ve̦cus vīrus ar ērškāju stupītēm (Var.: ābeļu rīkstītēm)! BW. 22118, 2 var.;

2) das nachgebliebene Ende von etwas Gebrochenem
U.; eine Rute, deren Spitze nebst den Zweigen abgebrochen ist Wessen, Adsel, Aahof, Selsau, Stomersee; eine dicke Rute, von der die Zweige durch Prügeln abgebrochen sind Mag. XIII, 3, 58; die Stoppel: sīļi miežus apē̦duši, stupes vien palikušas BW. 28062, 3 var.;

3) ein abgefegter, abgebrauchter Besen
U., N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618, AP., PS., Mor., Drosth., Nötk., Serben, Wenden, Lennew., Wohlfahrt, Sermus, Schujen, Schwanb., Adl., Golg., Lis., Selsau, Festen, Meselau, Lös., Prl., Druw., Sessw., Bers., Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, Bolwen, Mar., Laud., Lasd., Odsen, Daudsevas, Baldohn, Kokn.: Sprw. kur branga sluota, tur branga stupe. ar stupi berž kulu Lubn. ve̦cas sluotas stupē Etn. II, 9. pa luodziņu mēslus bēra, stupes meta pabeņķē BW. 12870. Nebst stupas, stupērklis, stupis, stups I, stupurs zu aruss. стъпица "Speiche", gr. στύπος "Stock, Stiel", lat. stupēre "starr stehen" und - wenn mit ide. p - ahd. stobarōn "obstupere", an. stūfr oder stubbr "Stumpf" u. a., s. Persson Beitr. 714, Walde Vrgl. Wttb. II, 618 f., Iľjinskij РФВ. P B. LXVI, 274 ff. Būga KSn. I, 288, Boisacq Dict, 922; vgl. auch staũpe und stuburs.

Avots: ME III, 1107


tuperklis

tuperklis, s. tupērklis I 2 und 3:

Avots: ME IV, 266