aiztupstīties‡ àiztupstîtiês, wiederholt niederhockend hin-, wegfliehen Bauske: ar muokām a. uz mežu.Avots: EH I, 60
tupstītiestupstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, tupstêtiês Oppek. n. U., sich wiederholt hinhokken U., Adsel, Bauske, Pilda, Warkh.Avots: ME IV, 267
uztupstītiesuztupstîtiês, sich (wiederhoit) auf etw. hinhocken: viens bē̦rns uztupstījās uotram virsū.Avots: ME IV, 394