pietuvinātpìetuvinât , nähern: nespē̦dams...viņu sev pietuvināt vairāk Jaunie mērn. laiki III, 44.Avots: ME III, 306
satuvinātsatuvinât: stāsts vēl vairāk satuvināja abus cilvē̦kus Br. Zeme 1939, № 164, S. 4.Avots: EH XVI, 458
satuvinātsatuvinât, tr., annähern (auf mehrere Objekte bezogen): ienaidniekus. Refl. -tiês, sich annähern, einander näher treten: rakstnieki satuvinātuos Stari II, 795.Avots: ME III, 769
tuvināttuvinât U., tivinât Mag. XX, 3, 187; 207, nähern: ja netuvināsim . . . rakstu valuodu mūsu tē̦vu valuodai RKr. VIII, 66. juo vairāk viņš mani tuvināja savādajam līdumam Skalbe Kâ es 12. Refl. -tiês, sich nähern: bads klāt tuvinājās Līgotnis. neuzdrīksti man tuvināties!Avots: ME IV, 276
lencētI lencêt,1): zaķis leñcē pa lauku Salis;2): auch P.W. Šis ar mani tiesāties? 4; ‡3) "ve̦lkuot vadu, lenci tuvināt dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems: jālencē pa gabaliņam uz priekšu; jālencē klāt pie dziļās puses.Avots: EH I, 733