atvīcināt‡ atvīcinât, entgegenschwenken, schwenkend reagieren Jürg.: pļāvēji ar lakatiņu atvīcināja saucējai.Avots: EH I, 181
iztvīcināt[iztvîcinât 2 Lautb., Perfektivform zu tvīcināt, schwül machen: iztv. vaigus.]Avots: ME I, 822
notvīcinātnùotvìcinât, fakt., verschmachten lassen: mani stipri nuotvīcina garīgā pūlēšanās Kronw.Avots: ME II, 879
patvīcinātpatvīcinât,1) ein wenig dämpfen: p. Jāņu zâles; p. sluotu uz lāvas Bauske;2) ein wenig verbrennen (von der Sonne): vaigi saules patvīcināti Warkl. Refl. -tiês, sich ein wenig erhitzen: p. pirtī Warkl.Avots: ME III, 127
satvīcinātsatvīcinât,1) erröten machen, rot werden lassen: s. bē̦rnu Ermes, Golg.;2) (nass zusammenlegend) erhitzen: s. sienu (Gr. - Buschhof), labību (Jürg.).Avots: ME III, 770
tvīcināttvīcinât, fakt. zu tvìkt, = tveicinât: tvīcināja garu Seifert Latv. Chrest. III, 266; erröten machen, lassen (mit ì 2 ) Golg.Avots: ME IV, 292
patveicētpatveicêt,1) = patvīcināt 1: p. klūgu krāsnī KL, Kreuzb.;2) eine Weile schwül machen: saule viņu krietni patveicēja Lis.Avots: ME III, 126