tvaikt
tvaîkt 2 , -kstu, -ku Katzd., (in schlechter Luft) langsam verkommen: cik ilgi Ziemelis lai nīkst un tvaikst tur cietumā? Janš. Mežv. ļ. I, 381. mēs tvīkstam un tvaikstam bē̦dās un bailēs II, 196.
Avots: ME IV, 288
Avots: ME IV, 288
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'tvaikt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'tvaikt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: