Paplašinātā meklēšana

‡ aptvar̂stît (li. aptvárstyti),

1) allmählich (alle) abfangen:
se̦sks aptvarstījis visus cāļus Saikava;

2) ringsum, alles locker Abstehende abzupfend, abglätten
Bauske: a. siena ve̦zumu;

3) eilig aufräumen:
a. istabu Schwanb.

Avots: EH I, 123

‡ attvar̂stîttês, Hindernisse überwindend herkommen Warkl.: pa bīstamuo ceļu viņš bij attvarstījies līdz krastam.

Avots: EH I, 177

[ìetvar̂stît Lis., für sich (fangend) erlangen, nach etw. haschen: kungu ķē̦rāji Ķemeŗuos ietvarsta īrniekus.]

Avots: ME II, 84

[iztvar̂stît,

1) ausgreifen, vergreifen:
iztv. visas preces N. - Peb., Warkh.;

2) herausfangen (eine Reihe von Objekten):
iztv. visus meža brāļus C.;

3) greifend, haschend durchsuchen:
iztvarstīja visas kabatas, bet ne˙kā neatrada Bauske. Refl. - tiês, zur Genüge greifen.]

Avots: ME I, 822

nùotvar̂stît [li. nutvarstyti], abgreifen, tr., freqn., nùotver̂t [li. nutvérti], erfassen, ergreifen: sulaiņiem izdevās smukuo brūtgāniņu nuotvarstīt LP. VI, 586. es nebiju lauku irbe, vanagam nuotverama Ltd. 775. tec[i], upīte, līkus luokus, nuotver manu līgaviņu! BW. 26367. nuotvert zagli, nuotvert pie me̦liem Len.; pie kāda grē̦ka nuotvert. Marija skatījās uz savu pavaduoni, katru vārdu vai tvert nuotve̦rdama nuo viņa lūpām Saul. In Kurl. dafür nuoķert.

Avots: ME II, 879

patvarstît, dann und wann oder mehrere hintereinander haschen: p. cāļus kaušanāi. patvarstīja vienu un uotru, bet vainīguo nesaguva.

Avots: ME III, 126

pìetvar̂stît,

1) eine Menge, ein gewisses Quantum fangen, erhaschen, zusammen bekommen:
p. daudz zivtiņu Arrasch. lini tik re̦ti, ka grūti sauju pietvarstīt Warkl.;

2) zur Genüge fangen, haschen:
zagļus vien nevar pietvarstīt.

Avots: ME III, 306

satvar̂stît,

1) wiederholt haschend erfassen, ergreifen:
s. zagli;

2) wiederholt greifend zusammenbekommen:
lini tik re̦ti, ka nevar satvarslīt pilnu sauju Warkl.

Avots: ME III, 769

tvar̂stît: auch C., Fehteln, Meselau, Smilt., Waidau; in die Hände nehmen (wiederholt), betasten (mit âr ² ) Dunika. "hin und wieder)" ME. IV, 289 zu verbessem in "(hin und wieder)".

Avots: EH II, 710

uztvar̂stît, haschend, greifend auffinden, ergreifen: uztvarstīt tumsā kādu priekšme̦tu.

Avots: ME IV, 394

ne˙cik, necik, neciku Lub., nicht gar, hoch, augsts, ilgi, ne˙cik tāļu nepabrauca BW. 739. ne˙cik ilgi - zaķis nācis pretim LP. IV, 142. Auch ohne spezielle Angabe des räumlichen Masses: ne+cik nebijis pagājis, nācis zaldāts pretī LP. VI, 337. cik necik, einiger massen, etwas: saņemies cik necik! viņš sāka tuos (putekļus) tvarstīt un arī satvēra cik necik saujās LP. VII, 1193.

Avots: ME II, 709, 710

tvar̂stît (li. tvárstyti "mehrfach einfassen") Kalzenau, Kl., (mit âr ² < ar̂ ² ) Iw., -u, -ĩju,

1) = tvārstît, greifen U., (wiederholt) haschen, fangen: zvirbuļus pa ligzdām tvarsta Kr. Vīt. 41. tas tvarstījis čūskas pie astēm LP. VII, 1281. viņš sāka tuos (putekļus) tvarstīt un arī satvēra cik necik saujās 1193. viņu bij tvarstījusi policija Stari II, 358. ķēniņš nāks ar ļaudīm zagli tvarstīt LP. VI, 323. ēzeļi stāv augstās vietās un tvarsta . . . vēju (schnappet nach der Luft) kā . . . pūķi Glück Jerem. 14, 6;

2) trachten, verlangen
(mit pēc konstruiert) U.: intelliģence, kas tik kāri tvarsta pēc brī vības Vēr. II, 287. Refl. -tiês,

1) einander (wiederholt) haschen, fangen, greifen
Kalzenau;

2) wiederholt, hin und wieder) haschen, fangen, greifen:
kuo tu tvarsties kā tvarsts? Fest. Zu tver̂t.

Avots: ME IV, 289