atblužģēt
‡ atblùžģêt 2 Saikava, = ‡ atblàkšķêt 2 : šie gāja pa vis tiem lielākiem dubļiem, un blūžģēt vien atblūžgēja.
Avots: EH I, 135
Avots: EH I, 135
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'užģēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'užģēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
blaužģēt
blaužģêt, -žģu, -ēju,
1) intr., summen, knatten, poltern, schallen:
pa ausīm viņam sāka dūkt un blaužģēt Niedra. tâ lai tava mēle blaužģ, kā blaužģ vāle velējuot BW. 22676, 2;
2) schwatzen, plappern:
tādu nieku tu neblaužģi A. XX, 13. viņš blaužģ kâ katls Adsel. [Vgl. blauza.]
Avots: ME I, 310
1) intr., summen, knatten, poltern, schallen:
pa ausīm viņam sāka dūkt un blaužģēt Niedra. tâ lai tava mēle blaužģ, kā blaužģ vāle velējuot BW. 22676, 2;
2) schwatzen, plappern:
tādu nieku tu neblaužģi A. XX, 13. viņš blaužģ kâ katls Adsel. [Vgl. blauza.]
Avots: ME I, 310
ružģēt
ružģēt
užģēt
užģêt: vakara miers ... re̦tās sē̦tās vairs tikai užgēja ļaudis vai luopi Veselis Cilv. sac. 117.
Avots: EH II, 740
Avots: EH II, 740