Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ukstiņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ukstiņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
čaukstiņš
čukstiņš
kliukstiņš
kliukstiņš
rukstiņš
sprukstiņš
sprukstiņš (so ist es statt sprukstiņs ME. III, 1023 zu lesen!), ‡
2) eine (gekaufte!) Mausefalle
AP.
Avots: EH II, 561
2) eine (gekaufte!) Mausefalle
AP.
Avots: EH II, 561
spukstiņš
ukstiņš
ukstiņš,
1): "ukstiņš" ME. IV, 297 ist, wie Augstkalns FBR. XI, 50 hinweist, durch "ukstīts" ("?") zu ersetzen;
3): u. ("kas vieglprātīgi izrunājas") tāds! Jürg. tads kā u. (zu einem unruhigen Kind)
Fehteln, Siuxt.
Avots: EH II, 712
1): "ukstiņš" ME. IV, 297 ist, wie Augstkalns FBR. XI, 50 hinweist, durch "ukstīts" ("?") zu ersetzen;
3): u. ("kas vieglprātīgi izrunājas") tāds! Jürg. tads kā u. (zu einem unruhigen Kind)
Fehteln, Siuxt.
Avots: EH II, 712
ukstiņš
ukstiņš,
1) "?": ukstiņš gavilē RKr. VII, 142;
2) eine Art kleiner Fische
Adiamünde;
3) "viegls, šaudīgs cilvē̦ks" (auch der ukstiņš 2 "šaudās" pa ūdens virsu) Adiamünde.
Avots: ME IV, 297
1) "?": ukstiņš gavilē RKr. VII, 142;
2) eine Art kleiner Fische
Adiamünde;
3) "viegls, šaudīgs cilvē̦ks" (auch der ukstiņš 2 "šaudās" pa ūdens virsu) Adiamünde.
Avots: ME IV, 297
Šķirkļa skaidrojumā (7)
akmenčakstis
akmenčakstis Karls., akmeņ- oder akminčaukstis, od. -čaukstiņš, auch -čaukste, der Steinschmätzer (Saxiola oenanthe).
Avots: ME I, 63
Avots: ME I, 63
buksnis
buksnis, buksts L., bukstiņš St., U., ein Fauststos, Rippenstoss, Puff: stiprs buksnis sānuos Aps. [Vgl. buka 1.]
Avots: ME I, 347
Avots: ME I, 347
čaukstulis
čaukstulis, etw., was raschelt: uz egles čaukstulis (Var.: čaukstiņš), uz čaukstuļa plive̦ns, uz plive̦na rungulis RKr. XVII, 417 (Rätsel).
Kļūdu labojums:
RKr. XVII = RKr. VII
Avots: ME I, 406
Kļūdu labojums:
RKr. XVII = RKr. VII
Avots: ME I, 406
duksts
duksts L., gew. Demin. dukstiņš, der Faustschlag, Rippenstoss: iegrūda, dukstiņu sāņuos.
Avots: ME I, 512
Avots: ME I, 512
luksts
I luksts (li. lùkštas ["eine breitblätterige Sumpfpflanze; = nymphaea luteä, s. Būga PФB. LYXII, 187 f.]), luksta,
1) der Halm
(lukstiņš) Neik.; weiches, breitblättriges Gras: luksts jeb mieža brālis - zâle upmalās, līdzīga miezim Friedrichswald. luksts - lapuota, mīksta zāle aug gar upmalām. mieži kâ luksta, herrliche Gersfe Etn. II, 188. labība lukstā, das Getreide ist reif Friedrichswald; luksti, grobes Heu L.;
2) luksti, Siauden, Stengel, Blätter: kartupeļu, burkānu luksti, Kartoffelstauden od. -stengel
[Dond.], Kand., Autz, Kursiten, N.-Sessau; Burkanenblätter Kand., Samiten;
[3) sē̦tas luksts "ein Zaunstecken" Warkl.].
Avots: ME II, 511
1) der Halm
(lukstiņš) Neik.; weiches, breitblättriges Gras: luksts jeb mieža brālis - zâle upmalās, līdzīga miezim Friedrichswald. luksts - lapuota, mīksta zāle aug gar upmalām. mieži kâ luksta, herrliche Gersfe Etn. II, 188. labība lukstā, das Getreide ist reif Friedrichswald; luksti, grobes Heu L.;
2) luksti, Siauden, Stengel, Blätter: kartupeļu, burkānu luksti, Kartoffelstauden od. -stengel
[Dond.], Kand., Autz, Kursiten, N.-Sessau; Burkanenblätter Kand., Samiten;
[3) sē̦tas luksts "ein Zaunstecken" Warkl.].
Avots: ME II, 511
šmauksts
šmaũksts AP., Wolmarshof, (mit àu 2) Bers., Golg., Sessw., šmaukstiņš B. Vēstn., (scherzweise) der Kuss; šmaukstiņš, der Laut, der beim Schmatzen entsteht A. v. J. 1898, S. 247.
Avots: ME IV, 83
Avots: ME IV, 83
spruksts
spruksts,
1) ein Knebel, Hölzchen zum Vorlegen
C., Bers.;
2) spruksts U., Etn. IV, I66, C., Lub., Bers., sprukstiņš U., Salis, wer (was) sich schnell bewegt; ein Leichtfüssiger, ein Springer
L., U.; ein beweglicher, kurzweiliger Mensch U., ein Irrwisch, Sausewind Salis; ein munteres Pferd U.: viņš kâ sprukstiņš aizspruka pruojām LP. VI, 827. viņa kâ sprukstiņš mukuse atpakaļ VII, 181. Pēteris nebij vairs nebēdnieka spruksts" bet guodīgs puisis Stāsti Kraukļu kr. 87. In der Bed. 1 (wenn mit ks aus gs ) wohl zu sprudzenis usw.; in der Bed. 2 eher zu sprukt, vgl. Persson Beitr. 871.
Avots: ME III, 1024
1) ein Knebel, Hölzchen zum Vorlegen
C., Bers.;
2) spruksts U., Etn. IV, I66, C., Lub., Bers., sprukstiņš U., Salis, wer (was) sich schnell bewegt; ein Leichtfüssiger, ein Springer
L., U.; ein beweglicher, kurzweiliger Mensch U., ein Irrwisch, Sausewind Salis; ein munteres Pferd U.: viņš kâ sprukstiņš aizspruka pruojām LP. VI, 827. viņa kâ sprukstiņš mukuse atpakaļ VII, 181. Pēteris nebij vairs nebēdnieka spruksts" bet guodīgs puisis Stāsti Kraukļu kr. 87. In der Bed. 1 (wenn mit ks aus gs ) wohl zu sprudzenis usw.; in der Bed. 2 eher zu sprukt, vgl. Persson Beitr. 871.
Avots: ME III, 1024