Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ultēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ultēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
aizbultēt
àizbul˜têt, tr., verriegeln: durvis. Refl. àizbultêtiês, sich verriegeln: sieva aizbultējās pieklētī JK. V, 151.
Avots: ME I, 20
Avots: ME I, 20
atbultēt
atbul˜têt, tr., aufriegeln, den Riegel (bulte) zurückschiebend: durvis, vārtus. Refl. -tiês, sich öffnen, sich zurückschieben (vom Riegel Spr.).
Avots: ME I, 152
Avots: ME I, 152
bultēt
bul˜têt, - ēju, riegeln, verriegeln: ar bultu bultēšu Tr. IV, 114. Gew. in der Zstz. mit aiz-, nuo. -
Avots: ME I, 349
Avots: ME I, 349
bultēt
‡ II bùltêt 2 -ēju Auleja,
1) beim Fischen mit einer Stange die Fische ins Netz scheuchen;
2) (eine Flüssigkeit) hörbar umrühren:
bē̦rns bultē sumazgas ar pagalīti.
Avots: EH I, 251
1) beim Fischen mit einer Stange die Fische ins Netz scheuchen;
2) (eine Flüssigkeit) hörbar umrühren:
bē̦rns bultē sumazgas ar pagalīti.
Avots: EH I, 251
nobultēt
nùobultêt, ‡ Refl. -tiês, die Tür verriegelnd sich einschliessen: nuobultējies vien, cik patīk! gan es tavas bultes izlauzīšu Saikava.
Avots: EH II, 35
Avots: EH II, 35
nobultēt
sabultēt
ultēt
ùltêt 2 : varē̦tu apsaskatīt vai kâ, bet ni u. ("neliekas ne zinis"; nur im Inf. gebräuchlich) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85.
Avots: EH II, 713
Avots: EH II, 713
ultēt
ùltêt 2 Gr.-Buschh., beachten: kâ pavasar Jānis gāja uz Rīgu, tâ i[r] ne ultēt (hat nichts von sich hüren lassen); nezin, vai dzīvs, vai miris Nerft.
Avots: ME IV, 298
Avots: ME IV, 298