Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ultēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ultēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizbultēt

àizbul˜têt: Refl. -tiês,

2) sich (von selbst) verriegeln:
duris aizbultējušās.

Avots: EH I, 12


aizbultēt

àizbul˜têt, tr., verriegeln: durvis. Refl. àizbultêtiês, sich verriegeln: sieva aizbultējās pieklētī JK. V, 151.

Avots: ME I, 20


atbultēt

atbul˜têt, tr., aufriegeln, den Riegel (bulte) zurückschiebend: durvis, vārtus. Refl. -tiês, sich öffnen, sich zurückschieben (vom Riegel Spr.).

Avots: ME I, 152


bultēt

bul˜têt, - ēju, riegeln, verriegeln: ar bultu bultēšu Tr. IV, 114. Gew. in der Zstz. mit aiz-, nuo. -

Avots: ME I, 349


bultēt

II bùltêt 2 -ēju Auleja,

1) beim Fischen mit einer Stange die Fische ins Netz scheuchen;

2) (eine Flüssigkeit) hörbar umrühren:
bē̦rns bultē sumazgas ar pagalīti.

Avots: EH I, 251


nobultēt

nùobultêt, ‡ Refl. -tiês, die Tür verriegelnd sich einschliessen: nuobultējies vien, cik patīk! gan es tavas bultes izlauzīšu Saikava.

Avots: EH II, 35


nobultēt

nùobultêt, tr., verriegeln: viņa nuobultēja visas durvis un luogus Dīcm.

Avots: ME II, 766


sabultēt

sabul˜têt, tr., zuriegeln, verriegeln: durvis:

Avots: ME III, 599


ultēt

ùltêt 2 : varē̦tu apsaskatīt vai kâ, bet ni u. ("neliekas ne zinis"; nur im Inf. gebräuchlich) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85.

Avots: EH II, 713


ultēt

ùltêt 2 Gr.-Buschh., beachten: kâ pavasar Jānis gāja uz Rīgu, tâ i[r] ne ultēt (hat nichts von sich hüren lassen); nezin, vai dzīvs, vai miris Nerft.

Avots: ME IV, 298

Šķirkļa skaidrojumā (1)

knipis

knipis,

1): ar tik mazu bultīti nestāv (lohnt es sich nicht)
bultēt: katrs ar knipi izlauzīs Saikava.

Avots: EH I, 631