izburkšināt
‡ izbur̃kšinât Frauenb.,
1) rasselnd hinaus-, herausfahren;
2) mit einer Maschine (Gelreide) ausdreschen.
Avots: EH I, 437
1) rasselnd hinaus-, herausfahren;
2) mit einer Maschine (Gelreide) ausdreschen.
Avots: EH I, 437
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'urkšināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'urkšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
ļurkšināt
‡ ļur̂kšinât PV., = ļur̂kšķinât: mauc nuost slapjuos zābakus un neļurkšini tik daudz!
Avots: EH I, 775
Avots: EH I, 775
murkšināt
I mur̂kšinât (unter mur̂kšķinât),
2): auch (mit ur̂ 2 ) Sermus; pats ar līdzi murkšināja Tdz. 48256;
3): auch (mur̂kše̦nât 2 ) AP., Ramkau. ‡ Refl. -tiês Seyershof, halblaut vielerlei sprechen:
vecis mur̂kšinājās 2 man apkārt, lai es braucu līdz.
Avots: EH I, 834
2): auch (mit ur̂ 2 ) Sermus; pats ar līdzi murkšināja Tdz. 48256;
3): auch (mur̂kše̦nât 2 ) AP., Ramkau. ‡ Refl. -tiês Seyershof, halblaut vielerlei sprechen:
vecis mur̂kšinājās 2 man apkārt, lai es braucu līdz.
Avots: EH I, 834
murkšināt
pieplurkšināt
piepļurkšināt
pìepļurkšinât,
1) "?": tēviņs... uzsēdies uz tuovīša un tuo piepļurkšinājis ar sviestu Nitau n. Etn. I, 107; LP. VI, 118;
2) trüben:
p. ūdeni Nigr. ("mit ur̃");
3) "ar truoksni piedirst": puika piepļurkšināja biksītes N: Peb.; hörbar verunreinigen:
bē̦rns ē̦duot piepļurkšināja savu putriņu (nuo mutes izgrūda kumuosu atpakaļ) Golg. sivē̦ni sili piepļur̂kš(ķ)inājuši 2, bet ēdienu nav izē̦duši Schibbenhof.
Avots: ME III, 280
1) "?": tēviņs... uzsēdies uz tuovīša un tuo piepļurkšinājis ar sviestu Nitau n. Etn. I, 107; LP. VI, 118;
2) trüben:
p. ūdeni Nigr. ("mit ur̃");
3) "ar truoksni piedirst": puika piepļurkšināja biksītes N: Peb.; hörbar verunreinigen:
bē̦rns ē̦duot piepļurkšināja savu putriņu (nuo mutes izgrūda kumuosu atpakaļ) Golg. sivē̦ni sili piepļur̂kš(ķ)inājuši 2, bet ēdienu nav izē̦duši Schibbenhof.
Avots: ME III, 280
purkšināt
smurkšināt
spurkšināt
spur̃kšinât: bē̦rni spurkšina ratiņu, piedurdami tam vērpjuot pirkstu vai skaliņu, lai ratiņš spurkš Morizberg, Sermus. kuo spurkšini (= pagriez un apstādini ratiņu), ka nevērp? Stuhrhof. spurkšināja ratiņu arī tâ, ka ielika ratiņa ripā sarkanu uoglīti un tad grieza apkārt ebenda.
Avots: EH II, 565
Avots: EH II, 565
spurkšināt
spur̃kšinât Nötk., (mit ùr 2 ) Neugut, schwirren machen: ratiņu Dr., MSil., Bers.
Avots: ME III, 1033
Avots: ME III, 1033
špurkšināt
špurkšinât, tr., hin- und herbewegen: zaķīt[i]s ausis špurkšināja (Var.: skurināja) BW. 16773, 11 var.
Avots: ME IV, 102
Avots: ME IV, 102
urkšināt
ur̂kšinât 2 : mašīna urkšina (die Dreschmaschine erzeugt ein gewisses Geräusch) cauru ziemu Salis; u. (mit ur̃) ebenda, mit einer gewissen Dreschtnaschine dreschen.
Avots: EH II, 715
Avots: EH II, 715