iekurmēties‡ ìekurmêtiês "?": tu esi ... labi iekurmējies ... ir pie mātes, ir pie meitas Janš. Bandavā II, 415.Avots: EH I, 524
murmētmur̂mêt: auch (mit ur̂ 2 ) Dunika; dzirdēja, ka āliņģī kaut kas murm Pas. XI, 269.Avots: EH I, 834
murmētmur̂mêt (li. murmėti "murren"), -ẽju, intr., ["leise reden" Warkl.]; stammeln, murmeln Smilt.: [tas murmē̦dams vien nuogāja pruojām Pas. II, 178 aus O. - Bartau].Avots: ME II, 670
sturmētstur̃mêt, -ẽju, stürmen U. Refl. -tiês, toben: iešu jūriņā ar ziemeli sturmēties (Var.: dauzīties, kaŗuoties u˙a.) BW. 30873, 5 var. Aus mnd. stormen.Avots: ME III, 1108