pietuvinātpìetuvinât , nähern: nespē̦dams...viņu sev pietuvināt vairāk Jaunie mērn. laiki III, 44.Avots: ME III, 306
satuvinātsatuvinât: stāsts vēl vairāk satuvināja abus cilvē̦kus Br. Zeme 1939, № 164, S. 4.Avots: EH XVI, 458
satuvinātsatuvinât, tr., annähern (auf mehrere Objekte bezogen): ienaidniekus. Refl. -tiês, sich annähern, einander näher treten: rakstnieki satuvinātuos Stari II, 795.Avots: ME III, 769
tauvināt‡ taũvinât (< taũ[j]inât) Seyershof, wiederholt verhören: t. kādu par zagšanu.Avots: EH II, 670
tuvināttuvinât U., tivinât Mag. XX, 3, 187; 207, nähern: ja netuvināsim . . . rakstu valuodu mūsu tē̦vu valuodai RKr. VIII, 66. juo vairāk viņš mani tuvināja savādajam līdumam Skalbe Kâ es 12. Refl. -tiês, sich nähern: bads klāt tuvinājās Līgotnis. neuzdrīksti man tuvināties!Avots: ME IV, 276
uvinātuvinât, ū-ū (andern, die der Rufende nicht sieht) zurufen, um mit einander in Fühlung zu bleiben Mitau: gans turas uvinādams, nedŗīkst miega ruokās krist Bērziņš Ceļi un teki 45.Avots: ME IV, 311
lencētI lencêt,1): zaķis leñcē pa lauku Salis;2): auch P.W. Šis ar mani tiesāties? 4; ‡3) "ve̦lkuot vadu, lenci tuvināt dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems: jālencē pa gabaliņam uz priekšu; jālencē klāt pie dziļās puses.Avots: EH I, 733