uzbārt
uzbãrt, Refl. -tiês: tē̦vs viņam uzbārās, sacīdams: ... Pas. XII, 490. "kuo traucējat miruoņus ...!" viņš uzbārās Latvju mēnešr. 1942, S. 775. drusku uzbāruos uz suņa Ramkau.
Avots: EH II, 718
Avots: EH II, 718
'uzbārt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: