Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'uzbraukt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'uzbraukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

uzbraukt

uzbràukt,

1): pa uzbraucamuo (Auffahrt)
uzgāja uz kūtsaugšu Janš. Dzimtene III, 22; ‡

4) fahrend auf etwas geraten lassen:
kas kuģi le̦dus kalnam uzbrauca Fr. Adamovičs Rudens ziedi 9.

Avots: EH II, 719

uzbraukt

uzbràukt

1) (hin)auffahren:
uzbraukt kalnā od. uz kalna (kalnu). dzīvuoja zaļi, kamē̦r uzbrauca uz sēkļa;

2) hinfahren
(perfektiv): taisni šuodien vajadzēja... arī tev tur uzbraukt! Janš. Bandavā 11, 125;

3) fahrend erreichen, erlangen, auffinden:
brauca, brauca, bet kruogu nevarēja uzbraukt Pas. IV, 125 (aus Leegen). beidzuot uzbraucām... ceļu Janš. Bandavā II, 257. kādā vietā viņi... uzbrauca luopus ganāmies Bärenīte 52. Refl. -tiês: mau netīšām uzbraucās viņam virsū, es passierte mir unversehens, dass ich auf ihn drauffuhr.

Avots: ME IV, 318

Šķirkļa skaidrojumā (3)

krūts

‡ II krûts, -a Erlaa, eine steile Anhöhe: tai krūtā nevar ne˙kādiņ uzbraukt.

Avots: EH I, 663

šļaupums

šļàupums 2 Warkl., (mit aû 2 ) Wandsen, šļaupums U., šlaupums U., die Abschrägung: mieta šļaupums Wandsen. kalna šļaupums Warkl. kalnam uzbraukt pa šļaupumu, auf der minder steilen Stelle Biel. n. U.

Avots: ME IV, 68

slīpināt

slîpinât 2 Karls., (mit ì 2 ) Selsau, Bers., abschrägen: sl. kalnu, lai var vieglāki uzbraukt Raiskum; wetzen, schärfen (ein Messer) Drobbusch; in der letzten Bed. zu slĩpêt 1.

Avots: ME III, 937