uzbrist
uzbrist (li. užbrìsti),
1) (hin)aufwaten
Spr.; auftreten, auftrampeln: guovis uzbrida uz saliņas. vinš man uzbrida uz kāju (varžaci) Dond. (fig.) viņš savam pretniekam (polemikā) stipri uzbrida uz svārkiem;
2) watend erreichen, erlangen, auffinden
Spr.: uzbrist murdu. bridu, kamē̦r uzbridu se̦klāku vietu.
Avots: ME IV, 318
1) (hin)aufwaten
Spr.; auftreten, auftrampeln: guovis uzbrida uz saliņas. vinš man uzbrida uz kāju (varžaci) Dond. (fig.) viņš savam pretniekam (polemikā) stipri uzbrida uz svārkiem;
2) watend erreichen, erlangen, auffinden
Spr.: uzbrist murdu. bridu, kamē̦r uzbridu se̦klāku vietu.
Avots: ME IV, 318